Ģirts Pāže

 
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars.
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.
Latvijas Klarnetistu biedrības priekšsēdētājs. Vispasaules Klarnetistu biedrības biedrs.

Dzimis 1947.gada 1.maijā Salacgrīvā. Klarnetes spēli sācis apgūt Salacgrīvas vidusskolā 
14 gadu vecumā.

No 1961. - 1965.gadam mācījies Jelgavas mūzikas vidusskolā pie pedagoga Jūlija Grūtupa.
No 1965.-1970. gadam studējis Latvijas Valsts konservatorijā, profesora Eduarda Medņa klasē.
No 1970. -1973.gadam turpinājis studijas Maskavas konservatorijā aspirantūrā pie profesora Viktora Petrova.

 

Līdztekus studijām sācis spēlēt Latvijas Nacionālās operas orķestrī (1968) un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (1972). 1973.gadā pievērsies LNSO klarnešu grupas koncertmeistara pienākumiem un pedagoga darbam Latvijas Valsts Konservatorijā (tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmijā), 1996.gadā kļuvis par LMA profesoru.
Pie Ģ.Pāžes mācījušies virkne šodien aktīvi muzicējošu klarnetistu : Eduards Raubiško, Uldis Plēpis, Maigonis Makars, Ivo Igaunis, Uldis Lipskis Ints Dālderis, Kaspars Putniņš, Indriķis Veitners, kā arī tagadējais Em.Dārziņa mūzikas skolas direktors Juris Kaufelds un pūtēju orķestra Auseklītis diriģents Haralds Bārzdiņš.

Ģ.Pāže bija viens no pirmajiem pūšaminstrumentu spēles pārstāvjiem, kurš pēckara periodā (60.gadu beigas) sniedzis divdaļīgu solokoncertu.
Kā soloklarnetists sadarbojies ar vairākiem latviešu komponistiem. Klarnetei solo tapuši Pētera Vaska Trīs skaņdarbi, Muzikāli momenti, Maijas Einfeldes Rudenī, Imanta Zemzara Balss. Radušās arī Artūra Grīnupa Trīs dažādības vienā dimensijā klarnetei un stīgu kvartetam, M.Einfeldes Skumjās serenādes jeb Trīs dziedājumi mirstošai jūrai klarnetei un stīgu orķestrim.Ar Ģ.Pāžes vārdu saistāms Romualda Kalsona Klarnetes koncerta pirmatskaņojums Latvijā.

1974.gadā Ģ.Pāže kopā ar domubiedriem (flautistu Vilni Strautiņu, obojistu Vilni Pelnēnu, mežradznieku Arvīdu Klišānu un fagotistu Jāni Barinski) nodibināja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūtēju kvintetu. Vairāk nekā 10 gadu pastāvēšanas laikā kvintets veicinājis daudzu latviešu komponistu jaundarbu rašanos. Kā kvinteta pasūtījums ir dzimusi Pētera Plakida Prelūdija un pulsācija, Pētera Vaska Mūzika aizlidojošiem putniem, Mūzika aizgājušam draugam. Kvintetam komponējuši arī Arturs Grīnups, Vilnis Šmīdbergs, Egīls Straume, Agris Engelmanis, Imants Zemzaris u. c.
Latvijas radio rodami mākslinieciski augstvērtīgi ieraksti.

Sagatavojusi Mārīte Dombrovska
Foto: Edmunds Mickus

2000.gada maijs