Artūrs Maskats

Artūrs Maskats (1957.) ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitējis 80. gados un savu vietu atradis kompozīcijas laukā blakus tādiem redzamiem latviešu mūziķiem - komponistiem kā P. Vasks, P. Plakidis, P. Dambis, J. Karlsons u.c.

1982. gadā A. Maskats absolvēja J. Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas profesora V. Utkina kompozīcijas klasi. Kopš šī gada komponists darbojas kā Dailes teātra galvenais skaņu režisors (muzikālais vadītājs). Šajā laikā tapusi oriģinālmūzika teātra izrādēm. Darbošanās teātra mūzikas laukā dod daiļrades emocionālu paplašinājumu. Tas nenoliedzami palīdzējis komponistam augt profesionāli, jo, kā zināms, teātra specifika saistīta ar papildus grūtībām - izpildītāju sastāva atrašana, pielāgošanās jebkādiem apstākļiem, lai realizētu savu muzikālo ieceri. Pats komponists atzīst, ka darbs Dailes teātrī ir daudz devis sava individuālā stila un tehnikas noslīpēšanai.

A. Maskata daiļradi var iedalīt trīs galvenos virzienos:

1) kora un vokālā mūzika,

2) simfoniskā un instrumrntālā mūzika,

3) mūzika teātra izrādēm.

Viens no pirmajiem skaņdarbiem radies 1979. gadā - studiju laika darbs - variācijas klavierēm, vēlāk arī vokāli instrumentālā poēma “Brīvība” ar P. Eliāra dzeju (1982.). Latvijas Konservatoriju A. Maskats beidz ar diplomdarbu - “Diatonisks cantus” simfoniskam orķestrim (1982.). Īpaši tuva komponistam bijusi dzejnieces M. Zālītes dzeja, tāpēc abu sadarbības laikā tapušas vairākas dziesmas ar dzejnieces tekstu. Pakāpeniski kora rakstības stils no miniatūrveida formām gūst izpausmi izvērstākas formas kora darbos - koncerts korim a capella “Gadalaiki”.

A. Maskats intuitīvi izjūt krāsas un prot tās līdzīgi gleznotājam sajaukt brīnišķīgā krāsu paletē. Asociatīvi komponista mūzika saistās ar tēlniecību. Tās nav gaišas, caurspīdīgas skaņu krāsas, ar ko pielieta visa mūzika. Tā līdzīgi tēlniecībai pasvītro dramatisko, spēkpilno, vīrišķīgo pusi, bet brīžam komponista mūziku caurauž arī traģiskas un drūmas sēru noskaņas. Vislabāk A. Maskata mūziku raksturo viņa paša izteiktie vārdi: “Katra tēma - kā akmenī jāizkaļ.” Ar šādu dramatismu piesātināta mūzika jauktajam korim, ērģelēm un stīgu orķestrim “Lacrimosa”, ko 1995. gadā komponists veltījis prāmja “Eatonia”bojāgājušo piemiņai. Uz līdzīgu noskaņu oamata veidots arī Čella koncerts.

Strādams ilgus gadus Dailes teātrī, A. Maskats savu kompozīcijas tehniku prasmīgi noslīpē, tā tuvinoties vēlmei izteikties simfoniskajā mūzikā. Viņa oriģinālmūzika teātru uzvedumiem izceļas ar tematisma spilgtumu un tembru krāsainību, bet mūzikai raksturīga muzikālās domāšanas intensitāte.

Skaņdarbu saraksts


Artūrs Maskats Latvijas Nacionālās operas www


Ruta Jākobsone

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas

Muzikoloģijas nodaļas 3. kursa studente

1998. 2. februāris