Juris Ābols

Dzimis Rīgā (1950), beidzis LVK doc. J.Morica flautas spēles (1972) un prof. Ā.Skultes kompozīcijas klasi (1982).

Spēlējis Latvijas Nacionālās operas orķestrī (1976-1978); darbojies instrumentālajā trio kopā ar komponistu E.Goldšteinu un vijolnieku J.Bulavu.

Agrīnajos skaņdarbos sliecas uz neordināriem izteiksmes līdzekļiem, vēlākajos ietonē skaņurakstu ar attālu un senu mūzikas kultūru elementiem. Orientālu kultūru atblāzma, dažreiz pat it kā nesavienojamas kultūras zīmes ļauj daļu sacerējumu uztvert kā komponista sava veida kultūrvēsturisko disnejlendu (Im.Zemzaris). Tomēr jaunradei nav svešs arī psiholoģisko raksturojumu asums un vizuāli teatrāla tēlainība. Iekšējās pasaules atklāsmē jūtama autora distancēšanās.

GALVENIE SKAŅDARBI

1977 Bizantiešu cikls siev. k., pūš. un sitaminstr. ar antīkās dzejas tekstiem

1977 Laukā no plaknes, cikls mecosopr. un instr. ans, F.H.Dāglardžas un E.Plauža v.

1980 Stīgu kvintets

1982 Livonijas hronika (I daļa) teicējam, korim, ērģ., simf. orķ un etnogrāf. ansamblim., rīmju hronikas un Teitoņu ordeņa hronikas teksti senvācu valodā

1982 Prelūdija un tokāta diviem čelliem

1983 Oktets (velt. mākslinieka G.Kluča piemiņai)

1983 Piecas latviešu dejas diviem čelliem un klav.

1983 Sonāte čellam solo

1985 Zodiaka zīmes, dodekaptihs flautai, čellam un klav.

1985 Sonāte vijolei un klav.

1987 Trio sonāte flautai, vijolei un klav. (pēc L.Kerola pasakas)

1987 Noktirne vijolei un ērģelēm

1997.g.30.05. /Ieva Zelmane/