Jurjānu Andrejs (1856. - 1922.)

BIOGRĀFIJA

Latviešu mūzikas klasiķis, komponists, diriģents, mūzikas kritiķis, atskaņotājmākslinieks un tautas dziesmu vācējs un sakārtotājs Jurjānu Andrejs atstājis paliekošas pēdas latviešu profesionālās mūzikas laukā un ir spilgta personība latviešu profesionālās mūzikas veidošanā, kurš devis milzīgu ieguldījumu daudzu mūzikas žanru tapšanā. Jāzeps Vītols un Jurjānu Andrejs ir latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēji.

Jurjānu Andrejs ir dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās. Nākamā komponista ģimene ir muzikāla un tādēļ nav brīnums, ka četri no Jurjānu dēliem kļūst par mūziķiem. Jau bērnībā Jurjāns saskaras ar latviešu tautasdziesmu, kas palīdz veidot turpmāko muzikālo pamatu. 1875. gadā Jurjāns dodas uz Pēterburgas konservatoriju, lai studētu mūziku. Sākumā viņš apmeklē L. Homiliusa ērģeļu klasi, tad līdztekus sāk apgūt kompozīciju profesora N. Rimska- Korsakova vadībā, kā arī studē mežraga spēli pie F. Homiliusa. Ērģeļklasi viņš absolvē 1880. gadā, kompozīcijas klasi 1881., bet mežraga klasi 1882. gadā.

Jau studiju gados iznāk jaunā komponista pirmais dziesmu krājums “Daina” ar 10 kora un solo dziesmām. Ar 1880. gadu parādās pirmās latviešu simfoniskās mūzikas partitūras - Šimfonisks allegro” un Ļatvju vispārējo dziesmu svētku maršs”(op. 1), kura pirmatskaņojums notiek Trešajos dziesmu svētkos 1888. gadā.

Pēc konservatorijas beigšanas Jurjāns, neatrazdams darbu Latvijā, dodas uz Harkovu, kur pavada 35 gadus (1882. - 1920.) un strādā par mūzikas pedagogu, kritiķi, diriģentu, ērģelnieku, mežradznieku.

80. -90. gadi Jurjānu Andreja dzīvē ir ļoti ražīgs periods, kad rodas paši pazīstamākie darbi - Ļatvju dejas”, Čellokoncerts, simfonisks tēlojums “Latvju tautas brīvlaišana”, kantātes “Tēvija”, “Līgojiet, līgsmojiet”.

Jurjānu Andrejs aktīvi darbojies latviešu tautasdziesmu vākšanas , sakārtošanas un pētīšanas jomā, izdodot “Latvju tautas mūzikas materiālus” 6 burtnīcās. Viņš arī pirmais izstrādā zinātnisku pētījumu, sistematizējot un klasificējot tās.

Rīgā Jurjānu Andrejs darbojas kā atskaņotājmākslinieks, nodibinot brāļu Jurjānu mežragu kvartetu, kas aktīvi koncertē, apceļo Latviju un piedalās 3. vispārējos dziesmu svētkos (1888.). Kopš 3. dziesmu svētkiem Jurjāns veic virsdiriģenta pienākumus ar domu celt latviešu kora kultūras līmeni. Ne mazāk nozīmīga ir folklorista darbība, kas sevišķi aktīva kļūst 19. gs. 90. gados. Strādādams Harkovā, tālu prom no Latvijas, Jurjāns noorganizē, ka uz Harkovu sāk plūst tautas mūzikas materiāli, kurus komponists rūpīgi pārbauda, reizē papildinādams savu krājumu ar jauniem tautas dziesmu pierakstiem. Arī pats viņš veic ceļojumus pa Latviju vasaras brīvlaiku laikā. Vēlāk iegūtās melodijas tiek izmantotas a capella kora dziesmu apdarēs, kā arī oriģinālskaņdarbos. Šajā laikā arī rodas slavenākie Jurjāna darbi, kas vienlaikus iezīmē komponista darbības briedumu.

Tikai 1920. gada beigās Jurjānu Andrejs atgriežas Latvijā, taču slimības dēļ viņš vairs nevar aktīvi iesaistīties Latvijas mūzikas dzīvē. 1922. gadā sirmais latviešu komponists mirst.

Jurjānu Andreja darbību var raksturot vairākos posmos.

Folkloras novads

Jurjāns savāktās tautas melodijas ir publicējis “Latvju tautas mūzikas materiālu” 6 grāmatās. Viņš pirmais centās zinātniski analizēt, periodizēt un klasificēt latviešu tautas dziesmas.

Tautas dziesmu apdares

Jurjānu Andrejs tautas dziesmu harmonizācijas laukā kļūst par jauna ceļa gājēju. Kritiski vērtēdams J. Cimzes un citu viņa priekšgājēju paveikto šajā novadā, Jurjāns balstījās uz diatonisma principu apdarēs. Tāpat viņš nostājās pret tautas dziesmu korāļveida harmonizāciju. Viņš darinājis apdares gan solo balsij ar klavieru pavadījumu, gan korim a capella. Šo stilu tālāk attīsta E. Melngailis.

Oriģinālkompozīcijas

Jurjānu Andrejs paplašināja latviešu mūziku ar jauniem žanriem - viņam pieder pirmie latviešu mūzikas simfoniskie darbi, pirmais latviešu instrumentālais koncerts, pirmās kantātes. Uz kvalitatīvi augstāka līmeņa viņš pacēla latviešu kora dziesmu, tāpat darbojās arī citos žanros.

Neliels ir Jurjāna kora oriģināldziesmu skaits ( ap 20 dziesmu jauktam korim, 18 - vīru korim). Centrālā tēma - patriotisms, kas saistās ar tautas atmodas laika dzejas izmantojumu savā mūzikā ( Auseklis, A. Pumpurs, J. Poruks, A. Niedra ).

Jurjānu Andrejs ir latviešu kantātes žanra nodibinātājs. No viņa 5 kantātēm vispazīstamākās ir “Tēvijai” (1886.) un “Līgojiet, līgsmojiet!” (1893.). Pirmā kantāte “Belzacara dzīres” ir Pēterburgas konservatorijas diplomdarbs (1880.). 1887. gadā radušās divas kantātes - Garīgā kantāte un “Jau mēness starus laista”.

Blakus Baumaņu Kārlim arī Jurjāns sagatavo solo dziesmas žanru latviešu mūzikā

( pavisam 14 solo dziesmas ). Pazīstamākās - “Jele pasmaidi”, “Kā zagšus”, “Jel nevaicā”.

 

Jurjānu Andreja skaņdarbu saraksts

Simfoniskie darbi

Kameransambļi

Solo dziesmas

Tautas dziesmu apdares solo balsij

Oriģināldziesmas jauktam korim

Oriģināldziesmas vīru korim

 

Izmantotā literatūra

 


Ruta Jākobsone

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas

Muzikoloģijas nodaļas 3. kursa studente

1998. gada 3. marts