|
Romualds KALSONS.
Dzimis 1936. gadā Rīgā,
studējis kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā (no 1990.
gada Latvijas Mūzikas akadēmija) pie prof. Ā.Skultes un orķestra diriģēšanu pie
doc. J.Lindberga. Kopš
1973.g. strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā,
profesors (1988.g.), kompozīcijas katedras vadītājs (no 1990.g.), Valsts
profesors (1999.g.) Komponistu Savienības priekšsēdētāja
vietnieks (no 1999.g.)
Komponistam raksturīga
psiholoģiski konfliktējoša mūzikas valoda. Ja daiļrades
sākumā pārsvarā bija jūtamas neoromantisma un daļēji
ekspresionisma tendences, tad sešdesmitajos un septiņdesmitajos
gados vērojami arī neoklasicisma principi. Astoņdesmito gadu
mūzikā ienāk folkloras elementi, saasinās arī satīrisku un
grotesku tēlu pielietojums. Autors savā daiļradē individuāli
sakausējis dažādus divdesmitā gadsimta mūzikas izteiksmes
līdzekļus - 12 skaņu sēriju tehniku, ierobežoto aleatoriku,
dažādus koncentriskus un simetriskus veidojumus; pēdējā
laikā uzmanības lokā ir arī modalitāte, bieži izmantota
polifonija. Izcilākie Romualda Kalsona skaņdarbi pārliecina
klausītāju ar ideālu mūzikas emocionālā spēka un
mērķtiecīgu formas konstrukciju vienību. Autoram ļoti
raksturīga bagāta, krāsaina instrumentācija, mūzikas
koncertiskums un virtuozitāte.
Panākumus guvis R.Kalsona Vijoļkoncerts,
sevišķi pēc V.Zariņa spožā atskaņojuma Minhenē (1993.g.)
un Ženēvā (1996.g.). Koncerts klarnetei bijis
ietverts Varšavas Rudens festivāla programmā. Vairākkārt
ārzemēs skanējušas arī Mozaīka, Kāzu dziesmas,
Poēma - fantāzija u.c.
Messa 1990 jauktam
korim a capella rakstīta atmodas laikmeta cerību un šaubu
iespaidā. Oratorija Petrus ir Vācijas
pilsētas Cuxhaven pasūtījums un pirmatskaņojums noticis 1993.
gadā autora vadībā festivāla ietvaros, jauno ērģeļu
iesvētīšanas sakarā.
Opera
Pazudušais dēls; Ojāra Vācieša libretu pēc
Rūdolfa Blaumaņa pazīstamās drāmas sakārtojis un
papildinājis Jānis Streičs. Pirmizrāde 1996. gadā Rīgā
Romualda Kalsona daiļrades pūrā
mināma vēl instrumentālā un vokālā kamermūzika, skaņdarbi
ērģelēm, kora dziesmas, tautas dziesmu apdares, mūzika
bērniem.
Skaņdarbu saraksts
I Simfoniskie skaņdarbi.
-
Simfonieta 1964
-
1.simfonija 1965
- 2.simfonija 1968
-
3.simfonija 1972
-
4.simfonija Jauni sapņi no
vecām pasakām O.Vācieša dzeja. 1974
-
Pirms aiziešnas Simfoniska
epizode pēc N. Hikmeta dzejas motīviem. 1966
-
Romantiskā poēma 1968
-
Koncerts čellam ar orķestri 1970
-
Poēma-fantāzija simfoniskajam
orķestrim 1975
-
Concerto grosso (solo Corno e`
trombe) 1977
-
Simfoniskas variācijas klavierēm
ar orķestri 1978
-
Koncerts vijolei ar orķestri 1978
-
Kāzu dziesmas 1979
-
Retrospekcija 1980
-
Variācijas simfoniskajam
orķestrim 1982
-
Gadskārtu ierašu dziesmas 1985
-
Allegro simfoniskajam orķestrim
1986
-
Mozaika 1991
-
Koncentriskas aprises
simfoniskajam orķestrim 2000
II Skaņdarbi kamerorķestrim.
-
Mūzika kamerorķestrim 1969
-
Simfonija kamerorķestrim (Nr. 1)
1981
-
Simfonija kamerorķestrim (Nr. 2)
1992
-
Koncerts klarnetei ar
kamerorķestri 1982
-
Polifoniska studija 1992
-
Concertino serio e` buffo 2
pikolo trompetēm ar kamerorķestri 1993
III Vokāli simfoniskie
skaņdarbi.
-
Kantāte Šlopsters-Klopsters
O.Vācietis. 1971
-
Kantāte par mūžīgo braukšanu
I.Ziedonis. 1973
-
Atvadvārdi O.Vācietis. 1979
-
Mana dzimtene K.Skujenieks 1988
-
Simfonija concertante K.Skujenieks
1988
-
Aleluja Psalmu teksti 1989
-
Messa 1990 jauktam korim a
capella 1990
-
Oratorija Petrus 1993
-
Opera Pazudušais dēls
R.Blaumanis,O.Vācietis,
-
J.Streičs 1996
-
Kyrie eleison. Pater
noster - vokāli simfonisks skaņdarbs 1998
IV Skaņdarbi ērģelēm.
-
Pasakalja 1965
-
Prelūdija 1984
-
Triptihs trompetei, mežragam,
ērģelēm 1991
-
Fantāzija un pasakalja 1992
-
Maza svīta ērģelēm
A,B,C,D,Es,F,Ges,As 1993
-
Senatnīga vīzija 1997
V Kamermūzika.
-
Variācijas klavierēm 1960
-
Svīta flautai un klavierēm
1961
-
Kvintets pūšamajiem
instrumentiem 1963
-
Sonāte-fantāzija klavierēm 1964
-
Sonāte vijolei un klavierēm 1964
-
Kapričio vijolei un klavierēm
1965
-
Stīgu kvartets 1973
-
Paraleles (2 klavierēm) 1976
-
Bērnu ainas 1978
-
12 latviešu tautas dziesmu
apdares klavierēm 1980
-
Svīta klavierēm četrrocīgi
Mozaika 1982
-
Monologs mežragam solo 1984
-
Trio piccolo (V-no, V-cello, Piano) 1985
-
Poēma mežragam un klavierēm
1987
-
Dialoghi, Quasi sonata per
clarinetto e cello solo 1987
-
Cinque movimenti per pianoforte
1987
-
Variācijas-etīdes flautai solo
1990
-
Harmoniski ostinētas variācijas
čembalo 1991
-
VIA BALTICA klavieru sonātes II
daļa 1995
-
Bērnu ainas II burtnīca
"Spēlēsim četrrocīgi" klavierēm 1998
-
Groteska vijolei un klavierēm
1999
-
Intermeco čellam un klavierēm
1999
-
Lielā Baha pavēnī. Kopijas
greizajā spogulī, klavierēm 1999
-
Negaidīta atklāsme 2 čelliem
solo 1999
VI Vokālie cikli.
-
Dziesmu cikls ar persiešu
dzejnieka Omāra Haijama vārdiem 1958
-
Sešas dziesmas ar mūsdienu
franču dzejnieka Žaka Prevēra vārdiem 1960
-
Piecas dziesmas ar beļģu
dzejnieka Morija Karema vārdiem 1960
-
Sešas dziesmas ar spāņu
dzejnieka Federiko Garsia Lorkas vārdiem 1961
-
Septiņas dziesmas ar Jevgeņija
Jevtušenko vārdiem 1962
-
Vokālais cikls Runā
laikabiedrs 1963
-
Vokālais cikls Daži prātīgi
dialogi 1967
-
Četras dziesmas ar Dainas
Avotiņas vārdiem 1969
-
Sešas dziesmas ar Ārijas Elksnes
vārdiem 1973
-
Ķēžu dziesmas. Māra Čaklā
vārdi 1973
-
Etīdes par nebeidzamību.
O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, flautai, čellam un klavierēm
1975 1975Rečitatīvs, ārija un duets tenoram un mecosoprānam
ar ērģelēm. 1976
-
Vienkāršās dziesmas 1976
-
Vokālais cikls Mīlestība,
O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, sit. instr. un
-
klavierēm 1978
-
Dažas humoreskas iz putnu dzīves
1981
-
Vokālais cikls Mātei. Ā.
Elksnes vārdi 1987
-
Astoņas latviešu tautas dziesmas
mecosoprānam un klavierēm 1983
-
Visa mūža garumā. K.Skujenieka
vārdi 1987
-
Tēma ar variācijām.
K.Skujenieka vārdi 1987
-
Triptihs 1941
1949
1989
1989
-
Trīs naivas dziesmiņas iz Rīgas
senatnes. V.Ļūdēna vārdi (II red.) 1997
-
Četras liriskas miniatūras
altam un klavierēm, Ulrikes JArnahas dzeja 1998
-
Solo dziesmas, bērnu dziesmas,
kora dziesmas, dziesmas ansambļiem, instrumentālas miniatūras,
mūzika filmām un teātra izrādēm.
|