Adrese: Ģertrūdes ielā 20 -7 Rīgā LV 1011 tālrunis 273712

Izglītību ieguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, pēc trīs kursu beigšanas kompozīcijas - teorijas nodaļā iestājās J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1955. - 1958. g.).
J. Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas klasē (1958. - 1963. g.), diploma No. 150954, komponista, pedagoga kvalifikācija.

Strādā no 1962. gada kā kompozīcijas un teorētisko priekšmetu pedagogs J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Tagad ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents.

Vilnis Salaks ir Komponistu savienības biedrs kopš 1985. gada.

Skaņdarbi

• 50 latviešu tautas dziesmu apdares simfoniskam orķestrim
• Četras simfonijas
• Pieci koncerti
• Divas simfoniskās poēmas
• Virkne dažādu skaņdarbu, galvenokārt miniatūras un tautas dziesmu apdares.

Kopā uzrakstīti pāri par 1400 skaņdarbu.

Publicētie krājumi

• “Kokles skola” izdota 1977. g. Izdeva E. Melngaiļa Tautas Mākslas nams.
• “Mēs deviņi bāleliņi”, 1987. g. Kultūras ministrijas mācību iestādes metodiskais kabinets.
• “Nāc ar mani sakoklēt”, 1988. g. E. Melngaiļa TM centrs.
• “Dziediet, meitas, manu dziesmu”, 1990. g. E. Melngaiļa TM centrs.
• Skaņdarbi koklētāju ansambļiem, 1988. g. Kultūras ministrijas metodiskais centrs
• Dziesmas bērniem (100), 1991. g., izd. “Sanda”
• Dziesmas vokālajiem ansambļiem, I daļa, 1992. g. izd. “Latvju kultūra”
• Dziesmas vokālajiem ansambļiem, II daļa, 1992. g. izd. “Latvju kultūra”
• Dzied, māsiņa, skaistas dziesmas, 1994. g., izd. “Latvju kultūra”
• Apstīgoju zelta kokli, I daļa, 1993. g., izd. “Latvju kultūra”
• Apstīgoju zelta kokli, II daļa, 1994. g., izd. “Latvju kultūra”
• Latviešu tautasdziesmu apdares vokālajiem ansambļiem un klavierēm. 1994. g., izd. “Latvju kultūra”
• Akordeonam 100 tautasdziesmu apdares, 1994. g., izd. “Latvju kultūra”
• Latviešu tautasdziesmu apdares un oriģināldarbi flautai un klavierēm, 1995. g., izd. “Latvju kultūra”
• Aicinājums - oriģināldarbi koklei solo, 1995. g., izd. “Latvju kultūra”
• Instrumentālā mūzika (flautai un klarnetei), 1996. g., izd. “Latvju kultūra”
• Zelta kokle, I daļa, 1997. g., izd. “Latvju kultūra”
• Skaņdarbi koklētāju ansambļiem, 1998. g. Emīla Melnagiļa TMC
• Zelta kokle, II daļa, 1999. g.,

Izdevniecībās “Liesma”, “Zvaigzne”, “Solvita”, “Muzika”, “Sovetskij kompozitor” u.c. ir virkne publicēti V. Salaka skaņdarbi.

Dziesmas skaņu platēs

• Ilustratīvs materiāls 3. klasei (dziesmas bērniem). Sastādījusi I. Karule - Melodija
• “Spārīte” - koklētāju ansamblis, vad. Guna Āboliņa -Melodija
• Jūrmalas bērnu mūzikas skolas koklētāju ansamblis, vad. Vēsma Kuriņa - Melodija
• "Zīlīte” - koklētāju ansamblis. vad. Aelita Ozoliņa - Melodija
• “Austriņa” - koklētāju ansamblis. vad. Iveta Tauriņa - Melodija
• “Teiksma” - koklētāju ansamblis. vad. Teiksma Jansone - Melodija
• “Rāmava” - koklētāju ansamblis. vad. Valda Puriņa - Melodija
• “Kas tie tādi, kas dziedāja” - Jānis Sproģis un kokļu ansamblis “Spārīte”. - Melodija

Kasetēs un diskā

• “Es skaistu rozīt’ zinu”- pasaules tautu Ziemassvētku tautas dziesmu apdares un aranžējumi. Izpilda Jānis Sproģis, kokļu kvartets “Kārta” un pūtēju ansamblis.
• “Līgo dziesmas”
  Izpilda “Ave sol” koris, koklētāju ansamblis “Teiksma” , diriģents Imants Kokars.
• Kasetē “Dzītari” V. Salaka tautas dziesmu apdares koklētāju ansambļiem.

Recenzija

Viļņa Salaka devums šai novadā profesionāli pilnvērtīgs. Mākslinieciski spilgts. Būdams savā laikā plaši pazīstamā latviešu tautas mūzikas speciālista - diriģenta, koklētāja, komponista Artūra Salaka (1891. - 1984.) dēls, Vilnis Salaks pamatīgi ieaudzis viņa koptajās tradīcijās. (…) manuskripti liecina, ka autors, kopš bērnu dienām, atrazdamies ģimenē svēti koptajā latviešu folkloras gaisotnē, šobrīd kļuvis par vienu no izcilākajiem tautas mūzikas novada speciālistiem. Komponists perfekti pārvalda kokļu spēles specifiku. Viņa tautisko ansambļu instrumentācijas ir krāsaini pilnskanīgas, spožas, vokālo un instrumentālo partitūru tehniskais līmenis viscaur tautas mūzikas spēlmaņu - amatieru iespējām atbilstošs, metodiski mērķtiecīgs. Balstīdamies uz sava tēva, reizē arī E. Melngaiļa, J. Graubiņa diatonisko apdaru principu sasniegumiem, Vilnis Salaks tomēr spējis parādīt pietiekošu radošo fantāziju, lai pagātnes tradīcijas akli neatdarinātu, bet lai tās savā mākslā attīstītu tālāk. Pie tam svarīgi, ka mūsu daudzo mūzikas klasiķu atrasto un apstrādāto tautas dziesmu melodiku, docents cenšas neatkārtot - viņa krājumos pa lielākai daļai retas, maz dzirdētu folkloras vērtību pērlītes, kas tādējādi vairo manis recenzēto krājumu nozīmību.

Prof. mākslas Dr.
Oļģerts Grāvītis
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā