 Pēteris Vasks ir viens no pasaulē visvairāk atzītajiem latviešu komponistiem. Starptautisko ievērību komponists guvis 90. gadu sākumā - laikā, kad pēc
padomju impērijas sabrukuma bija kritis dzelzs priekškars un tās bijušajā teritorijā dzīvojošajām tautām radās iespēja iepazīstināt pasauli ar savu mākslu un kultūru. P. Vaska ceļš uz Rietumiem sākās pēc līguma noslēgšanas ar vācu izdevniecību
Schott, ar Pirmo simfoniju Balsis, ko 1991. gadā komponistam pasūtīja Ostrobotnijas kamerorķestris, kā arī ar pirmo kompaktdisku iznākšanu Eiropā un Ziemeļamerikā. P. Vaska mūzika iemantoja arvien lielāku popularitāti - nāca pasūtījumi no daudziem ievērojamiem atskaņotājmāksliniekiem un kolektīviem. Gandrīz visi P. Vaska 90. gadu opusi pirmatskaņoti ārzemēs. Skaņradis piedalījies daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, vairākos no tiem bijis kā
Composer in residence, sniedzis meistarklases. Viņa mūzika skanējusi ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā, Japānā un Austrālijā.Nozīmīgi P. Vaska simfoniskās mūzikas atskaņojumi mūsmājās noritējuši diriģentu Normunda Vaiča, Normunda Šnē, Tovija Lifšica, Aleksandra Viļumaņa, Imanta Rešņa un Ginta Glinkas vadībā. Komponista kormūziku Latvijā un ārpus tās robežām popularizējuši: Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, sieviešu koris Dzintars, jauniešu kori Kamēr , Balsis, diriģenti Māris Sirmais, Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš. Klaviermūzikas atskaņojumā būtisks ir pianistu Noras Novikas un Rafi Haradžanjana ieguldījums. Starptautiskajā apritē P. Vaska skaņdarbus spēlējuši gan Baltijas valstu orķestri, to vidū KREMERata Baltica un Lietuvas kamerorķestris, gan arī daudzi izcili citzemju kolektīvi: Berlīnes filharmoniķi, Minhenes filharmoniķi, Vīnes simfoniķi, BBC simfoniskais, Stokholmas Karaliskais, Tonhalles simfoniskais, Tamperes Filharmonijas, Somijas Radio orķestri, Filadelfijas, Bostonas, Losandželosas simfoniskie orķestri, Osakas Filharmonijas, Sidnejas simfoniskais orķestri, Ostrobotnijas, Minhenes, Štutgartes kamerorķestri, St. Martin on the Fields, Festival Strings Lucerne, Zviedrijas, Izraēlas kamerorķestri, Kronos kvartets, Majami, Rozamunde stīgu kvarteti. Kormūziku atskaņojuši: Nīderlandes kamerkoris, BBC Singers, Hilliard Ensemble, Zviedrijas, Dānijas Radio kori, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. Auglīga bijusi sadarbība ar diriģentiem: Juhu Kangasu, Jakovu Kreicbergu, Andreju Boreiko, Vasiliju Sinaiski, Denisu Raselu Deivisu, Pāvo Jervi, Leifu Sēgerstamu, Jonu Stūrgordu (arī kā vijolnieku), Tenu Kaljusti, Ģintaru Rinkeviču, Sauļu Sondecki, Paulu Megi un solistiem: vijolniekiem Gidonu Krēmeru, Entoniju Mārvudu, čellistu Dāvidu Gēringu. P. Vaska simfonisko un kamermūziku iecienījuši horeogrāfi daudzās pasaules valstīs, iekļaujot to baleta iestudējumos. Nozīmīga bijusi sadarbība ar pasaulslaveno afroamerikāņu horeogrāfu Bilu T. Džounsu un viņa vārdā nosaukto modernās dejas trupu. 1997. gada rudenī Vašingtonas Kenedija centrā B. T. Džounss un viņa dejotāji sniedza modernās dejas uzveduma Mēs piecēlāmies tik agri pirmizrādi. Uzvedumā skanēja I. Stravinska, Dž. Keidža un P. Vaska mūzika (simfonija Balsis). Panākumiem bagāts bija 2000. gads, kad deju uzvedumi ar P. Vaska mūziku notika Itālijā un Lielbritānijā, Hārlemas dejas teātris Amerikā un Karaliskais Jaunzēlandes balets bija pievērsies viņa Musica dolorosa, Karlsrūē iestudēja vijoļkoncertu Tālā gaisma, bet Šlēsvigā-Holšteinā, Flensburgā un Braunšveigā - stīgu kvartetus. 2002. gadā Latvijas Nacionālajā operā bija iestudēts mūsdienu deju uzvedums Ad libitum ar Baltijas komponistu mūziku. Komponistu gandarīja čehu horeogrāfa Petra Zuskas veidotais balets Skaidri neredzams, kurā skanēja Klavieru kvartets. Kopš 1994. gada Eiropā un Ziemeļamerikā izdoti kompaktdiski ar P.Vaska mūziku. Nozīmīgākie opusi ieskaņoti firmas Conifer Classics četru CD komplektā. P. Vaska diski guvuši augstu vērtējumu ārzemju presē. Kanādas mēnešraksts CD Review P. Vaska CD Message minēja ievērojamāko 1995. gada CD skaitā, izpildījumu vērtējot ar desmit ballēm, ieskaņojuma kvalitāti - ar deviņām. 1999. gadā ievērojami panākumi bija G. Krēmera un orķestra KREMERata Baltica ieskaņotajam CD Tālā gaisma, kas skaņu ierakstu tirdzniecībā bija viens no pieprasītākajiem tā gada albumiem. 2002. gadā īpašu kritiķu atzinību guva CD Māte saule. Izcilu vērtējumu, piešķirot maksimālo zvaigznīšu skaitu - piecas zvaigznītes, deva žurnāli BBC Music Magazine un Fono Forum. 2003. gadā īpašu vērību izpelnījās ierakstu firmas Ondine izdotais disks, kurā dzirdama 2. simfonija un vijoļkoncerts Tālā gaisma. Prestižajai Grammy balvai nominēts albums, kurā 4. stīgu kvartetu spēlē Kronos kvartets (ierakstu firma Nonesuch). Patlaban jau iznākuši vairāk nekā 20 CD, kuros ieskaņota P. Vaska mūzika. |
| Apbalvojumi |
|
| Citi pagodinājumi |
|
| ... |