Darbs ar koriem

"Klausītājs vīru kori vislabāk ņem pretim.
Dziedot vīru korim, rodas viendabīguma un vērienīguma sajūta.
Arī patriotiskā līnija vīriem aiziet spēcīgāk. Un, ja tā kontrastē ar liriku…"

Rīgā H. Mednis strādājis ar vairākiem koriem - pēc profesora Klaustiņa nāves viņa piemiņas fonds lūdz H. Medni pārņemt kora vadību. Vēlāk diriģents aicināts arī uz Darba kameras kori. Abi šie kori 1940. gadā tiek apvienoti un izveidots tiek Arodbiedrību padomes koris, kas vēlāk iegūst nosaukumu Atpūtas un darbaprieka koris.

No 1940. līdz 1953. gadam H. Mednis ir Vīru kora Dziedonis diriģents. Šī kora vadību H. Mednis pārņem brīdī, kad korim iet grūti - kora sastāvā ir mazāk nekā divdesmit dziedātāju. Tomēr ar laiku kora sastāvs kuplinās un darba apjoms pieaug.

Ilgus gadus H. Mednis strādā Latvijas Universitātē, kur no 1949. līdz 1957. gadam vada LVU jaukto kori, no 1950. līdz 1957. gadam - LVU vīru kori.

1967. gadā H.Mednis tiek padzīts no Universitātes par R.Vāgnera operas Tanheizers Svētceļnieku kora spontānu izpildīšanu tukšajā Lubānas baznīcā. Tomēr daļa vīru kopā ar Maestro aiziet no Universitātes un nodibina kori Tēvzeme.

Tautas kora Skaņupe diriģents - kopš 1947. g.

Kora Tēvzeme diriģents - kopš 1957. g.

Medņa koristi uzskata, ka diriģents vispatiesāk sevi izsaka tieši koncertos. Tikai tad dziesma izskan visaugstākajā kvalitātē, pat tādā tulkojumā, kāds nevienā mēģinājumā nav piedzīvots. "Diriģents spēj dabūt ārā no mums pat vairāk, nekā mēs šķietami spējam. Tā ir radīšana! Te izpaužas Maestro mākslinieka būtība. Radošs ir viss skaņdarba iestudēšanas process, it sevišķi, gatavojot pirmatskaņojumus. Daudzi komponisti uzticējuši savu darbu pirmatskaņošanu tieši Mednim un atzīst, ka kompozīcija Maestro rokās sāk zaigot, kā dimantam par briljantu topot. Dažādos koncertos vai ik dziesma skan atšķirīgi un atkārtojumos tāpat. Haralds Mednis nekad neiet līdzi, bet žests, skatiens, vaibsti ir tik izteiksmīgi, ka nav pārprotami un aizrauj izpildītājus, turklāt šodien tāpat kā tad, kad sākām dziedāt viņa jaunekļa gados. ! [lit. - 10]