Latviešu diriģents Leonīds VīgnersLatviešu diriģents Leonīds Vīgners
 
Mūzikas dzīve soļo uz priekšu. Uz katra soļa ir kāds komponists, bet kad mēs atgriežamies atpakaļ, tad redzam tikai Alfrēdu Kalniņu. Vērtīgākais iztur visus laika pārbaudījumus.

Kad jūs skatāties notīs, jums ir ausis ciet un jūs nedzirdat ne sevi, ne citus. Ja ir acis ciet, tad ir ausis vaļā. Ja jūs bļaujat un ir mute vaļā, tad ir atkal ausis ciet. Tālāk es neiedziļināšos.

Liriskam tenoram balss nav vajadzīga.

Vīriem modulācija ir kā peldošs dolārs. Dziediet, lai būtu “stabils rublis”.

Diafragma nevar nokrist - nav jau bikses. Turiet viņu ciet - tur, kur ir, nevis zemāk, lai neiznāk pārpratums.

Ko jūs tur meklējat pa tām kabatām? Visu laiku tur kaut ko meklē. Meklējiet galvā!

Komponisti tagad ražo pārāk vienkāršas dziesmas. Pēc pirmās nots var jau dziedāt līdzi. Lipīgas dziesmas. Pēc otrās un trešās nots var dziedāt jau arī neattapīgākie. Ko šodien visi dzied, rīt vairs neviens neatcerēsies. Dziesmas - viendienas mušas. Daudzas pēc desmit gadiem vairs neatcerēsies, bet Pūt, vējiņi paliks. Paliek tieši tās grūti iegaumējamās, ko vēlāk ar lielu patiku dzied, bet apdauzītās dziesmas aizmirst.

Diriģents nav glābšanas riņķis, bet pieturas punkts. Ja diriģents neelpo, arī koris nevar elpot.

Tā mēs tagad dziedāsim katru dienu. līdz koncertam paliksim bez balss, bet vismaz zināsim kā jādzied.

Kas iedziedāts nepareizi, to vairs neizlabot.

Jau sākumā stingri jāturas pie akordu tīrības. Nekādu atkāpju.

Imants Kalniņš ir reizē tik vienkāršs un tik komplicēts. Viņam piecas sievas bijušas un neviena nav varējusi novaldīt. Viņš laikam būs nācis no kalniešiem.

Kad jūs sēdus iemācīsities dziedāt tīri, tad stāvus jums būs tīrissimo.

Kāda ir starpība starp inteliģentu un kulturālu cilvēku? Inteliģents var kļūt kurš katrs. Kulturāls ir tas, kas aiz sevis norauj ūdeni.

Altiem ir labas apakšas, tikai viņi neprot to izmantot.

Dziediet tā, lai es nevaru aizmigt. Ja es sāku migt ciet, kaut kas nav labi. Dziedātāji nevar aizmigt, jo viņiem mute jākustina. Ja nevarēs sēdus, pamēģināsim dziedāt guļus. Stāvus jau tāpat ies. Vispirms uz vēdera, pēc tam atmuguriski.

Tai skates komisijā man visi ienaidnieki sēž. Es esmu tik liels diriģents, ka tādu priekšā nediriģēšu.

Dziedot brīvi kustieties. Ja putnu sažņaudz saujā, viņš arī nevar lidot. Tikko jūs viņu palaižat vaļīgāk, viņš sāk plivināt spārnus, bet no tāda sažņaugta - čiepstēšana vien iznāk.

Dziediet pret griestiem, it kā tālumā… ko jūs skatieties uz mani, es jau neesmu griesti… nu jums griesti bija metru augstumā. Priekš tārpa tas ir augstu.

Jūs dziediet par dzimteni it kā būtu izsūtīti kādā pažobelē.

Basiem šeit jāparādās kā sulīgam ziloņa snuķim caur restēm.

Mēs pieteiksim vispirms dzejnieku un pēc tam komponistu kurš vārdus licis mūzikā. Teiksim, Imants Ziedonis. Neraksta taču, ka viņam ir vārdu krājums, bet dzejoļu krājums. Rainis - viņam taču ir ģeniāla dzeja, bet kaut kāds Goldšteins uzraksta dziesmiņu un tad Raini min beigās kā bezmaksas piedevu. Kabaļevska Rekviēms uzrakstīts zem vidējā, bet ģeniālo Roždestvenski piemin kā starp citu. Ievazājuši tādu metodi.

Otrie soprāni kā aitu bars, kam blakus sēž, tam rauj līdzi. Pliki dzied, plikām balsīm. It kā izģērbti. Tas saucas akts kā fotogrāfijās. neviens nezin, kur tas akts ir. Nezin, kur jāskatās.

Krustojot kājas, jūs gausināt dziedājumu, aizturat izteiksmi. Tāpat ir arī ar rokām. Nevar saprast, ko tās meitenes tur sargā. Nav bijis laika šo jautājumu pētīt.

Es sāku brīvi muzicēt, bet jūs velkat atpakaļ. Kāda var būt runa par muzicēšanu, ja nezin savu partiju.

Vislielākais grēks - iznīcināt tādu mūziku.

Pie dzērienu veikaliem var sastapt dažāda veida personāžus - šeit salasās viss dzīves tipāžs. Tie ir tie, kas sevi vazā pa dzīvi.

Jūs dziediet tā, it kā jūs mocītu vēdergraizes un jūs gaidītu kādu ārstu, lai tas iedod zāles, lai beigās varētu izlaist garu.

Kas skalda, tam arī jāvalda. Bet jūs tikai skaldiet.

Ir jābūt tīram, skaidram, izkristalizētam izpildījumam. Es gribu jūs ierosināt uz vienu domu.

Ja jūs dziedāsiet tika gļēvi un neaktīvi, iznāks sasmērēta harmonija.

Auseklis bija ļoti vitāls cilvēks. Bet viņu ēda no visām pusēm tikai tāpēc, ka viņam bija sava doma. Viņam mugurkauls nelocījās. Mīl jau tos bezmugurkaulniekus.

Māksla sākas ar ausīm. Tā uzņēmība lai paliek citiem.

Ja dziedot krusto kājas, tad nevar brīvi elpot. Tā ir padošanās, tas tāpat kā kājiņas gaisā, tik nezin, kādēļ un par ko padodas.

Pasaulē pat tik daudz raibu govju nav, un patreiz jūs raibi dziediet.

Jādzied tā, it kā atsperīgi kā uz zirga jājot. Tiek kratīts viss ķermenis, nu, bet, protams jāsaudzē atsevišķas ķermeņa daļas. Temps mums atpaliek, faktiski tas pilnīgi izpaliek.

Jūs dziedāt tik garlaicīgi kā mērkaķis zooloģiskajā dārzā - iespiež starp kājām asti un sūkā aiz garlaicības. Ar ienaidniekiem es zinātu, ko darīt, bet ko lai dara ar draugiem.

Pie mums skatēs cīnās par visu - par organizētību, administrēšanu, par visu ko tur cīnās, tikai ne par mākslu, bet līdz mākslai ir jāizaug. Pie mums cīnās par tehnoloģiju, bet ne par mākslu. Viņi klaigā un liela paši sevi, domādami, ka viņi ir ģēniji. Mocarts neteica, ka viņš ir ģēnijs, bet Saljēri par sevi to apgalvoja. Bet pagāja laiks un palika tikai Mocarts, bet Saljēri pazuda, jo viņš nebija nekas.

Vajag just dziesmas pulsāciju, mūziku elastīgi, bet jūs patreiz jūtat mūziku strupi. Tas viss ir rupja maluma. Pulsācijai jābūt dzīvīgai, tā kā cilvēka pulss ar pildījumu. Tas nav metronoma ritms - neviena dzīvība nepulsē metronoma ritmā. Ja jūs dziediet metronomiski, tas jau ir amatnieciskums.

Lai būtu pilna mute ar brīnišķīgu skaņu. Tas nav izpildījums, bet klaigāšana, vienkārši izkliegtas skaņas. Jūs jau nedziediet, bet velciet nedzīvus toņus.

Es te cīnos viens pats kā Dons Kihots, un visapkārt ir tikai govis un vējdzirnavas.

Ko jūs maujat kā govis? No govīm vismaz kāds labums - dod pienu, bet jūs tikai netīru toni.

Ko jūs dzied - tādu pliku toni?

Sievietes apģērbtas, bet garīgi plikas.

Katram māksliniekam jābūt aktīvai jēgai. Lai katra notīte būtu zelta vērta. Mākslas nāve - dziedāt mehāniski. Katrai skaņai jābūt dzīvinošai. Ir jādzied, lai dzirdētu, kā vijas melodija.

Dziesmu nevar staipīt kā desu. Cīsiņu virtenē arī katrai desai ir galiņš.

93 gadu vecumā
Solists Ansis Sauka kopā ar prof. Valdi Janci iestudē latviešu komponistu dziesmu ciklus:
“Klausies, ar kādu burtu sākas Tavs uzvārds, es visu laiku nevaru atcerēties, ar s vai ar m

Pirms 90. gada dziesmu svētkiem
Notiek sēde, dziesmu svētku diriģentu vēlēšanas. Vīgners prasa vārdu un uzstājas:
“Man būs jubileja, un tā vietā, lai man iedotu papildus mēģinājumu laikus, viņi mani atceļ no orķestra mākslinieciskā vadītāja amata. Un kā Jūs domājiet, ko viņi ieliek MANĀ vietā? Kaut kādu tur Zirnīti!” (rāda ar rokām, it kā divos pirkstos virpinātu kādu bumbiņu)

LMA rektors Imants Kokars lekciju starplaikā satiek akadēmijas gaitenī Leonīdu Vīgneru.
Vīgners - Paklausies, man ar Tevi jārunā…
Kokars - Tikai ātri, ātri, man ir trīs minūtes laika.
Vīgners - Man ir divas, tad mums kopā būs veselas piecas!

Notiek Mūzikas akadēmijas studentu orķestra mēģinājums. Kāds students nav bijis iepriekšējā mēģinājumā.
Vīgners - Paklausies, kāpēc Tu nebiji uz mēģinājumu?
Sudents - profesor, es bi….
Vīgners - Klusi!!! Es Tev prasu, kāpēc Tu nebiji uz mēģinājumu?
Students - Profesor, man va…
Vīgners - Klusi!!! Es Tev prasu, kāpēc Tu nebiji uz mēģinājumu?
Students klusē.
Vīgners - Nu, kas ir, ko? Nav, ko teikt, ja?