Aleksandrs VIĻUMANIS
diriģents

Dzimis 1942. gadā Latvijā, muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas, opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1962. gadā sāk strādāt Latvijas Nacionālajā Operā par orķestra mākslinieku, suflieri, kormeistaru, diriģenta asistentu. 1968. gadā bez mēģinājuma pirmo reizi nodiriģē Verdi operu "Il Trovatore", veic savus pirmos ierakstus radio un platēs.  1970. gadā sāk strādāt Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu. Pirmas iestuētās operas: S. Rahmaņinova "Aļeko", V. A. Mocarta "Cosi fan tutte", Nikolai "Jautrās vindzorietes", A. Rubinšteina "Dēmons". Laikā no 1972. gada līdz 1975. gadam stažējies Ļeņingradas Kirova operas un baleta teātrī, kur diriģē regulāri Dž. Verdi "Traviata", "Il Trovatore", G. Doniceti "Lucia di Lammermoor", P. Čaikovska "Jevgenijs Oņegins", baleta viencēlienus "Šopeniāna" un A. Glazunova "Gadalaiki". Pabeidz stažēšanos ar izcilām atsauksmēm. 1973. gadā pēkšņi aizstāj kolēģi Rīgas baleta viesizrādēs Mehiko, kur diriģē P. Čaikovska "Gulbju ezeru", Puni-Drigo "Parīzes Dievmātes katedrāli", baleta viencēlienus.

1975. gadā Aleksandrs Viļumanis tiek iecelts par māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Latvijas Nacionālajā operā. Pirmie iestudētie darbi ir P. Čaikovska "Apburtā princese" un pirmo reizi PSRS Verdi opera "Makbets".  1977. gadā sadarbībā ar baletmeistaru Borisu Eifmanu un komponistu A. Hačaturjanu top balets "Gajanē", kurš guva milzīgus panākumus un kuru nofilmēja Special Event Entertainment. Šo baletu ar televīziju starpniecību parādīja visos kontinentos.  1980. gadā Rīgas opera Aleksandra Viļumaņa vadībā ar lieliem panākumiem viesojās Maskavas Lielajā teātrī. Aleksandrs Viļumanis izveidoja teātri ar ļoti plašu un interesantu repertuāru un interesantu jauno dziedātāju paaudzi, daudzi no kuriem tagad strādā ārzemēs.  1981. gadā Ostravā (Čehoslovākijā) Aleksandrs Viļumanis iestudē M. Musorgska operu "Boriss Godunovs". Būdams galvenais diriģents viņš iestudē vairākas operas un baletus, kā piemēram, I. Stravinska "Oedipus Rex", B. Bartoka "Hercoga Zilbārža pils", G. Doniceti "Mīlas dzēriens", Š. Guno "Fausts", P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins", R. Štrausa "Salome" un daudzus citus. Par galveno diriģentu A. Viļumanis strādā līdz 1987. gadam.  1987. un 1988. gadā tiek novadīti Vissavienības čellistu un Gļinkas vokālistu konkursi. 1989. gadā Ļeņingradā Mazajā operas un baleta teātrī tiek iestudēta Dž. Verdi opera "Dons Karloss". No 1990. līdz 1994. gadam A. Viļumanis strādā par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī, kur iestudē S. Prokofjeva baletu "Romeo un Džuljeta", L. Delība "Kopēlija", diriģē A. Borodina operu "Kņazs Igors", Dž. Verdi operas "Otello",  "Aīda", "Traviata" un "Il Trovatore", B. Asafjeva "Bahčisarajas strūklaku", G. Doniceti operas "Lucia di Lammermoor", "Don Pasquale", P. Čaikovska baletu "Riekstkodis", A. Adāma baletu "Žizele".  Ar NVC ierakstīja S. Prokofjeva baletu "Akmens zieds" un L. Delība baletu "Kopēlija", ar pēdējo izpelnījās "Teldec" angļu kritikas atsaucību.  Viesojies Marijas teātra ar baletu Francijā, ar orķestri Itālijā.  No 1994. gada strādā Latvijas Nacionālajā operā par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju, kur iestudā Dž. Pučīni "Bohēmu", "Tosku", P. Čaikovska "Jolantu" un  vairākus baletus.  Laikā no 1991. gada viesojies ar Latvijas Nacionālās operas baletu un operu Francijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā, 1991. gada augustā turneja ar M. Rostropoviču Dienviditālijā.
No 2000. gada Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents.



1997. gadā Aleksandrs Viļumanis ierakstīja Vīnes operas solista Egīla Siliņa CD. 1995. gadā Oslo tiek iestudēta P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins", 1997. gadā - S. Prokofjeva balets "Romeo un Džuljeta", 1998. gadā P. Čaikovska balets "Riekstkodis". 2002. gadā Maskavas Lielajā teātrī iestudēta Dž. Verdi opera "Likteņa vara".

Aleksandra Viļumaņa repertuārā ir 50 operu un 30 baletu nosaukumi. Plaši tiek pārstāvēta itāļu opermūzika, ka piemēram, V. Bellīni "Norma", trīs G. Doniceti operas, 9 Dž. Verdi operas, franču opermūzika, ka ari krievu operas.  1996. gadā Tamperē (Somijā) tiek iestudēti baleti "Apburtā princese" un "Žizele". A. Viļumanis ir viesojies vairākos bijušās PSRS operteātros, kā arī diriģējis vairākos operfestivālos. 20 skaņu plates firmā "Melodija". Rīgas Skaņu ierakstu studijā tiek ierakstīti vairāk par 20 CD. Kā dirigentam A. Viļumanim raksturīga dziļa muzikalitāte, emocionalitāte, skaidra dramaturģijas izpēte.

 

 Kontaktiem:

Adrese: Laboratorijas ielā 14 - 30, Rīgā, LV-1009
Tel./fakss:  7273245, mob. 29279145
E-pasts: baiba.vilumane@apollo.lv

  

webmaster
08/06/07