Sešdesmitgadu slieksni pārkāpjot

Šogad latviešu mūzikā ir vesela virkne jubilāru ar nozīmīgu radošo ieguldījumu.Viņu vidū arī komponiste Maija Einfelde, kura 2.janvārī pārkāpa sešdesmit gadu slieksni.

Gadu gaitā komponiste ir aktīvi kopusi kamermūzikas lauku.Sevišķi vērtīgs ir M.Einfeldes devums sonāšu literatūrā. Pēdējos gados viņa ir intensīvi pievērsusies kora mākslai, radot spilgtus šī žanra paraugus, kuros sintezējas autores stila individuālie vaibsti un 20.gadsimta mūzikai raksturīgais izteiksmes līdzekļu kopums.

Savā daiļradē M.Einfelde ir savrupa ceļa gājēja. Mākslā, tāpat kā dzīvē, komponiste ir patiesa , nepūloties nevēlamo padarīt par vēlamu un nemēģinot izskaistināt neglīto.Mūzikā viņa uzrunā klausītāju tieši. Nereti māksliniece pauž dramatisku un pat traģisku dzīves koncepciju, kas sasaucas ar viņas personīgajiem pārdzīvojumiem. Viņas pasaulē nav spilgtu kontrastu, bet tajā valdošā vienkrāsainība pārsteidz ar plašu nianšu un noskaņu gammu tās visdažādākajās izpausmēs.

Šādai pasaules uztverei ir cieša saikne arī ar komponistes mīļāko krāsu - Baltijas jūras ūdeņu pelēkzaļo - un jūru kā mūžīgi mainīgā simbolu. Jūra vienmēr ir viena un tā pati un tomēr - allaž cita.Tā var gan aizraut ar savu skaistumu, gan sarūgtināt ar savu nežēlību.M.Einfeldes uztverē jūra ir kā mūžīgs noslēpums. Visspilgtāk jūras tēls tiek atklāts skaņdarbā Trīs jūras dziesmas mežragam un kamerorķestrim (otrajā redakcijā - ērģelēm).

M.Einfeldes mūzikā nav demokrātisku žanru, nav arī klanīšanās varai.Viņas māksla tiecas pāri piezemētajam un ikdienišķajam, sniedzot garīgu, emocionālu piepildījumu. Viņa risina pārcilvēciskas (nereti vēsturē sakņotas), vai arī individuāli emocionālas tēmas. Savdabīgi, ka divos kora skaņdarbos ( kameroratorijā Pie zemes tālās un Sirēnu sala ) sižeta pamatā ir grieķu mitoloģijas tēli.

Par pavērsiena punktu komponistes dzīvē izvērtās 1997. gada vasara, kad Bārlova fonda rīkotajā kompozīciju konkursā Pie zemes tālās tika atzīta par labāko.Uzvarai sekoja jauns pasūtījuma darbs korim. M.Einfelde izvēlējās komponēt 15.psalmu. Patlaban skaņdarbs jau ir izskanējis tālu pasaulē. Zīmīgi, ka vispirms M.Einfeldes mūzika tika novērtēta starptautiskajā apritē un tikai pēc tam - dzimtenē (pēc Bārlova godalgas komponiste saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet šogad par mūža ieguldījumu latviešu mūzikā - Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju). Diemžēl tā ir daudzu lielu mākslinieku pazīme un liktenis.

Akcentējot M.Einfeldes jubileju, šī gada jubilāriem veltītajā koncertā Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē 5.februārī, Jānis Bulavs un Aldis Liepiņš atskaņoja M.Einfeldes Trešo sonāti vijolei un klavierēm, kas koncertzālēs ir dzirdēta gaužām reti. Taču komponistes lielākā dāvana klausītājiem bija jubilejas autorkoncerts Sv.Jāņa baznīcā 6.martā. Kuplais apsveicēju pulks un vienkāršie klausītāji piepildīja baznīcu pilnu. Vakara gaitā klātesošos ar pozitīvām emocijām “uzlādēja” divi kolektīvi, kas komponistei ir sevišķi mīļi - Latvijas Radio koris (diriģenti S.Kļava un K.Putniņš) un Rīgas kamermūziķi kopā ar diriģentu N.Šnē.

Siltajā un mājīgajā baznīcas atmosfērā izskanēja arī kora skaņdarbu pirmatskaņojumi : Manas bērnības mājas (V.Plūdoņa dzeja), 15.psalms un Un es redzēju jaunas debesis ar Bībeles sižetu. Klausoties šos opusus mani priecēja tas, ka autorei raksturīgajai grūtsirdībai un traģismam vairs nav dominējošā loma, bet ieskanas gaišums, cerība un ticība labajam.

Īpaši vēlos izcelt Manas bērnības mājas, kas ir smalkām , psiholoģiskām niansēm bagāts, dvēseliskas skaidrības caurstrāvots skaņdarbs. To var izjust kā garīgās enerģijas koncentrātu. Tā kā M.Einfeldes tēvs bija ērģeļu būvētājs, bet māte - ērģelniece, tad pievēršanās garīgajai sfērai nav nejauša. Jūtams, ka tā nav modes lieta, bet gan pārliecība. Garīgo pacēlumu visspilgtāk veicina meistarīgi ievītā F.Abta korāļa Kungs, paliec klāt skanējums. Klarnetes , arfas un zvanu klātbūtne palīdz radīt vajadzīgo noskaņojumu un ienes košas tembrālās krāsas pretstatā kora dziedājumam. Iespējams, ka pozitīvo lādiņu skaņdarba tapšanas procesā deva autores brauciena uz Ameriku iespaids. Kā atzinās komponiste, pēc šī brauciena viņa sajuta īpašu garīgo pacēlumu..

Turpinot autorkoncerta atmosfēru, nākamajā dienā Latvijas radio koncertstudijā programmas KLASIKA tiešraidē Arigo Štrāls un Normunds Šnē pirmatskaņoja Prelūdiju altam un obojai. Ar to M.Einfelde apliecināja, ka joprojām nav pametusi kamermūzikas žanru.

Novēlu komponistei arī turpmāk saglabāt garīgo enerģiju !

 

Mārīte Dombrovska

1999.gada19.martā