Senās Grieķijas mūzikas estēti izkopa mācību par etosu, kas pētīja mūzikas rakstura un mūzikas izraisīto cilvēka iekšējo pārdzīvojumu mijiedarbību, uzskatot, ka mūzikai piemīt spēja dažādi iespaidot cilvēkus - apvaldīt dziņas, stiprināt dvēseles līdzsvaru, stimulēt personības izpausmi.
Ar mūziku saistītos ētiskos un teorētiskos jautājumus pētīja daudzi antīkie domātāji - Platons (427.  g.p. m. ē - 347. g. p. m. ē), Aristotelis (384. g. p. m. ē - 322. g. p. m. ē), vēl daudzi. Tomēr tieši Platons uzskatīja, ka mūzika ir patiesi varena, veidojot nācijas un cilvēku likteni. Viņa uzskats bija, ka, ja cilvēks klausās nepareizo mūziku, viņš kļūst par nepareizo cilvēku, jo tieši mūzika attēlo dvēseles uzliesmojumus un psihes stāvokļus.
Dziedināšana ar mūziku ir pazīstama daudzus gadsimtus, jo skaņa visā ķermenī izsauc vibrācijas. Atsevišķu skaņu iedarbībā notiek atveseļošanās organisma kristālisko struktūru un šūnu līmenī. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ar baroka meistara Johana Sebastiāna Baha personību un mūziku vēl joprojām aizraujas visa pasaule. Baha mūzikas biedrības un interešu klubus, kas aktīvi darbojas visā plašajā pasaulē, nav iespējams saskaitīt. Baha mūzikā esošā enerģija, prieks un vitalitāte mudina cilvēkus par viņu domāt, runāt, pārspriest, dalīties pārdomās. Būt kopā...

Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls

Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls apzināti vērsts uz intīmo, dvēselisko, kamerisko, personīgo, intraverto, apliecinot projekta veidotāju vēlmi atklāt Baha daiļradi no klusās puses, tādējādi pierādot, ka arī nedaudzās skaņas kamermūzikas partitūrās spēj atklāt tikpat būtiskas idejas, domas un saturu, cik viņa lielās vokāli simfoniskās formas.

Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla koncepcijā ietvertas vairākas estētiskas un kultūrvēsturiskas vērtības. Pirmkārt, reti skanējušas Baha kamermūzikas interpretēšana, Baha laikabiedru un viņa dēlu sacerētie skaņdarbi, kā arī mūzika, ko sacerēt rosinājusi Baha personība; tātad, festivāls kļūst par šodien - šeit un tagad - laikabiedru radīto opusu šūpuli: festivāla ietvaros izskan arvien jaunas interpretācijas un kā šogad, 2010. gadā - pat Baha dēla nesen atrastā skaņdarba Ino pasaules primatskaņojums! Otrkārt, atbildība par interpretāciju allaž tiek uzticēta pasaules līmeņa izpildītājmāksliniekiem, daudzi no tiem ir augstas raudzes autentiskās spēles speciālisti: Musica Alta Ripa, Christoph Huntgeburt (Vācija), Charles Zebley, La Fenice, Renaud Capucon, Thierry Mechler, Jean Ferrandis, Pol Gay (Francija), Il Zefiro (Itālija), David James, Nigel North, Stephen Preston (Lielbritānija), Natālija Gūtmane, Aleksejs Ļubimovs, Aleksejs un Mihails Utkini, Anatolijs Grindenko (Krievija), L`Arpeggiata, Lorenz Duftschmidt, Armonico Tributo (Austrija), Ton Koopman (Nīderlande), Jordi Savall, Nuria Rial (Spānija) u.c. Tomēr visos festivālos piedalās arī pašmāju profesionālie mūziķi, kuru darbības joma saistīta ar senās mūzikas atskaņošanu.

Festivāla koncerti izskan katrai programmai rūpīgi izmeklētā, atbilstošākā vēsturiskā vidē - Rīgas vecpilsētas arhitektūras šedevros. Vispirms minams Vecrīgas centrā esošais Reiterna nams, kura vēsture saistīta ar 17. gadsimtu, kad Rīgā dzīvo divi izslavēti un turīgi tirgoņi - Daneršteins un Reiterns. Tirgotājs Johans fon Reiterns (1635 - 1698) bijis ļoti bagāts vīrs, un viņa jaunajai mājai bijis jāatspoguļo tās īpašnieka turība, piesaistot rīdzinieku uzmanību. Namam, kura būvniecība (kāda sagadīšanās!) tika pabeigta Baha dzimšanas gadā (1685.), tolaik bija augstākie griesti visā Rīgā, lielākie logi, skaistākā fasāde, kurai savulaik spējusi līdzināties tikai Pētera baznīcas greznība. Reiterna nams bijis visskaistākais tirgotāju nams Rīgā, un šobrīd tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem baroka arhitektūras pieminekļiem. Kopš 1985. gada restaurācijas šī ēka tiek saukta par Žurnālistu namu, te darbojas izstāžu zāles, un īpaši šarmanti tā velvēs skan senā mūzika.

Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla koncerti skan arī izcilas akustikas svētītajā kolonnu zālē Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, kas dibināts 1773. gadā pēc Rīgas rātes lēmuma, balstoties uz pilsētai novēlētās Rīgas ārsta N. Himzeļa privātkolekcijas, kas aptvēra dabaszinātnes, vēstures un mākslas priekšmetu kolekciju. Tas ir viens no lielākajiem un vecākajiem muzejiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, un patlaban tā krājumos ir vairāk nekā 500 000 priekšmetu ar lielu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.

Īpašs stāsts ir par Melngalvju namu, kas 14. gadsimtā bijis nozīmīgākais Rīgas sabiedriskais centrs un atradies pilsētas Rātslaukumā. Namu cēlusi Rīgas pilsēta, sākotnēji to īrējuši Lielās ģildes tirgotāji un neprecēto tirgoņu - melngalvju brālība, kas 1713. gadā namu nopirka savā īpašumā. Melngalvji bija Hanzas pilsētām raksturīga gados jaunu, neprecētu tirgoņu un kuģu kapteiņu apvienība, kas par savu aizbildni bija izraudzījusies Sv. Maurīciju, ko iedomājās kā Āfrikas mori. Kā vācu tirgotāju klubs melngalvju brālība pastāvēja Rīgā līdz 1939. gadam. Ārkārtīgi greznais nams ticis vairākkārt pārveidots, tomēr liktenīgs tam izrādījies 2. pasaules karš: 1941. gadā šāviņu eksplozijās nams tiek iznīcināts, bet padomju okupācijas laikā 1948. gadā izdegušie mūri tiek uzspridzināti. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas Melngalvju nams ticis uzcelts no jauna, un kopš 2000. gada ir Latvijas lepnums. Koncertzāle, kurā ir lieliska akustika, ir viena no vispopulārākajām inteliģences tikšanās vietām, un jo kupli apmeklēti tiek arī Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla koncerti.

Koncertvieta ir arī Latvijas Mūzikas akadēmija: katra festivāla ietvaros te skan LMA ērģeļu un klavesīna klases studentu koncerti, tādējādi iezīmēdami vēl vienu nozīmīgu koncepcijas atzaru: Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls sniedz iedvesmu un motivāciju arī jaunajai paaudzei nopietnos koncertos atskaņot Baha un viņa laikabiedru mūziku. Jaunieši jo bieži ienes jaunas vēsmas itin kā pierastajā baroka mūzikas interpretācijā.

Kompensējot padomju okupācijas gados liegto iespēju plaši un brīvi atskaņot Rietumeiropas seno mūziku, līdz ar Latvijas Neatkarības atgūšanu tikusi atsvabināta arī brīva cilvēka griba un iespēja lasīt, spēlēt un mācīties par senajos gadsimtos tapušo mūziku. 90. gados dzima Senās mūzikas festivāls, un par profesionālu senās mūzikas apguvi rūpējas arī Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, sagādājot iespēju gan LMA studentiem, gan profesionāliem mūziķiem papildināt savu meistarību pie starptautiski atzītām baroka mūzikas autoritātēm. Festivāla pastāvēšanas desmit gadu laikā kupli apmeklētajās meistarklasēs padomus dāsni devuši daudzi pasaulslaveni mākslinieki.

Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls neapšaubāmi kļuvis par ļoti nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē, un tā augstais mākslinieciskais līmenis, tāpat kā koncepcija, radusi atsaucību daudzu respektablu institūciju vidū, kuri finansiāli atbalsta Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu.

Kopš 2006. gada Baha kamermūzikas festivāls ir Eiropas senās mūzikas sadarbības tīkla REMA biedrs. 

2011. gada 21. martā Aina Kalnciema kā Baha mūzikas fonda prezidente un Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla direktore ir saņēmusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu „Baltais zvirbulis” par nozīmīgu ieguldījumu kultūras starptautiskās aprites veicināšanā, sadarbojoties ar izciliem un atzītiem izpildītājmāksliniekiem visā pasaulē.