Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

L'Arpeggiata
Francija, baroka grupa


Franču ansamblis L'Arpeggiata dibināts 2000. gadā, un to vada Kristina Pluhāra. Ansamblī spēlē vairāki Eiropas atzītākie solisti, kuri uzstājas kopā ar izciliem baroka un tradicionālās mūzikas dziedātājiem. Viņu mērķis ir iedzīvināt gandrīz nepazīstamu repertuāru, savā mākslinieciskajā darbībā koncentrējoties galvenokārt uz 17. gadsimta franču un itāļu mūziku.

L'Arpeggiata instrumentālo improvizāciju pamatā ir atšķirīga pieeja dziedāšanai kā vokālai interpretācijai, ko ietekmē tradicionālā mūzika, un atraktīvu uzvedumu radīšana.

Kopš dibināšanas ansamblis L'Arpeggiata saņēmis lielu klausītāju un kritiķu atsaucību. Pārdoti vairāk par 100,000 viņu kompaktdisku, ko ierakstījusi firma Alpha Recordings, un saņemtas izcilas recenzijas par viņu ierakstiem un koncertiem. Ansambļa albumu La Villanella ar Džirolamo Kapsbergera skaņdarbiem izdevums Repertoire des disques 2001. gada septembrī atzina par mēneša notikumu, un tas saņēma Premio Internationale del disco per la musica italiana. Viņu otrais CD Homo fugit velut umbra, kas veltīts Stefano Landi daiļradei, tika novērtēts kā 10 de Repertoire, Diapason Découverte, BBC Nedēlas CD, Amadeus (Itālija) Mēneša CD un Pizzicato (Luksemburga) Prix Exellentia. La Tarantella, kas piedāvā baroka un tradicionālās mūzikas sintēzi, novērtēts kā 10 de Repertoire, France Musique Nedēļas CD un Toccata (Vācija) Mēneša CD. All'Improvviso ansambļa trešais disks, tika apbalvots ar Opéra international Timbre de platine, BBC Magazine to nosauca par Mēneša CD un viņu jaunākais disks Rapressentatione di Anima et di Corpo ar Emilio de Kavaljeri skaņdarbiem saņēmis Šarla Krosa akadēmijas balvu.

Ansamblis L'Arpeggiata piedalījies lielākajos Francijas festivālos un Lufthansa Festivālā Londonā, Oude Muziek -Utrehtā, Festival de Pontoise, Printemps des Arts de Nantes, Les Baroquiales, Rencontres de Vezelay, Festival Musique Sacree de Fribourg, Klangbogen Vīnē, Pfigstfestspiele Melkā, Sommerklang Freiburgā, Academie Bach Arques-La-Bataille, Emociana Antigua -Madridē, Segni Barocci -Folinjo, Flagey à Bruxelles, Festival de St Michel-en-Thierache, Festival de Sablé-sur-Sarthe, Musica Antica Brigē un citos.

2006. gadā L'Arpeggiata piedalījusies vairāk nekā 50 koncertos uz prestižākajām skatuvēm Eiropā un ārpus tās: Londonā, Ženēvā, Telavivā, Austrijā, Beļģijā ar vairākām programmām, viena no tām ar Monteverdi mūziku (Il Ballo delle Ingrate) un ar espressione amorosa , otra ar tradicionālo Vidusjūras valstu mūziku un improvizācijām ar džeza akcentiem, kā arī programma, kas veltīta lieliskiem nezināmiem komponistiem, kā Luidži Rossi un citiem bagātīgās XVII gs. itāļu mūzikas pārstāvjiem.

L'Arpeggiata

Ansamblis viesosies Rīgā jau otro reizi. Pirmo tikšanos ar šo brīnišķīgo ansambli sagādāja 7. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. Mūzikas vēsturnieks Boriss Avramecs žurnāla Mūzikas Saule 2007. gada aprīļa/maija numurā rakstīja:

 

"Franču baroka grupa L'Arpeggiata, vadītāja austriete Kristīna Pluhāra (teorba un lauta). Šī ansambļa muziķi ir augstākās klases profesionāļi un virtuozi. Vadītāja, kas guvusi plašu atzinību kā lautas soliste, arī absolvējusi Schola Cantorum Basiliensis. Ansambļa. Savās programmās ansamblis drosmīgi pārkāpj hronoloģiskās un stilistiskās robežas, akcentējot izvērstas instrumentālistu improvizācijas un temperamentīgu spēli. Tas attaisnojas – albumu kaudzītes veikalu plauktos sarūk, vairākos preses izdevumos lasām ļoti pozitīvas kritiķu atsauksmes, ansamblim ir plaša koncertturneju ģeogrāfija. Rīgas klausītājiem laimējās dzirdēt un arī redzēt īpaši spilgtu un atraktīvu programmu La tarantella. Tās pamatā Itālijas pustradicionālās/puspopulārās dziesmas un dejas lieliskā instrumentālā pavadījumā. Baroka laikmetā tapušu darbu gan bija mazākumā. Vakarā triumfēja dziedātāja Lučilla Galeaci un dejotāja Anna Djego, kuru priekšnesums radīja ārkārtīgi ekspresīvu un pat izmisīgi izaicinošu gaisotni. Lai arī klasiskajā mūzikā skolota, L. Galeaci dzied gan džezu, gan folku, gan pati raksta dziesmas izteiktā folka manierē. Viņai bez īpašām pūlēm izdevās panākt, lai puse zāles sistu plaukstas kā popmūzikas koncertos. Baskāje dejotāja joņoja pa skatuvi kā apsēsta, viņas atdeve brīžiem pārsniedza iespēju robežas – deja kā kaisles un erotisma kamols. Arī mūziķi spēlēja lieliski – gan virtuozais vijolnieks, gan citi. Publika bija sajūsmā."


Kristina Pluhara (Christina Pluhar)

Christina PluharPēc ģitāras spēles studijām savā dzimtajā pilsētā Grācā Kristina Pluhara mācījās lautas spēli pie Tojohiko Sato Hāgas Konservatorijā. Viņa saņēma izcilo Diplôme Supérieur de Perfectionnement abslovējot Schola Cantorum Basiliensis, kur viņas pedagogs bija Hopkinsons Smits. Lautas studijas vēlāk tika turpinātas pie Maras Galasi Milānas Scuola Civica.

Kopš 1992. gada viņa dzīvo Parīzē, kur regulāri uzstājas kā soliste un continuo spēlētāja prestižos festivālos ar tādiem slaveniem ansambļiem kā La Fenice, Concerto Soave, Accordone, Elyma, Les Musiciens du Louvre, Ricercar, Akademia, La Grande Ecurie et la Chambre du Roy, Concerto Köln, un ar ansambļiem, kurus vada Renē Žakobs, Aivors Boltons un Alesandro di Marči.

1992. gadā viņa izcīnīja pirmo godalgu Starptautiskajā Senās mūzikas konkursā Malmē ar ansambli La Fenice. Viņa nodibināja ansambli L'Arpeggiata un ar to ierakstīja disku sēriju ierakstu kompānijai Alpha Recordings. Kopš 1993. gada Kristina Pluhara pasniedz meistarklases Grācas Universitātē un kopš 1999. gada māca baroka arfas spēli Hāgas konservatorijā.


Lusilla Galeaci (Lucilla Galeazzi)
balss

Lucilla GaleazziLusilla Galeaci dzimusi Umbrijas reģionā Itālijā, un viņa ir klasiskas balss īpašniece: apvaldīta, izsmalcināta un tomēr tik eksplozīva savā enerģijā. Studējot Romas Universitātē, viņa sāka interesēties par Umbrijas novada tautas mūziku. 1977. gadā viņa pievienojās Džovannas Marini vokālajam kvartetam un kopā ar to piedalījās neskaitāmos koncertos un disku ierakstos līdz 1994. gadam. 1982. gadā dziedātāja izveidoja pati savu programmu ar 60-to gadu itāļu dziesmām Un sogno cosi. Viņa piedalījās Roberto de Simones izrādēs Stabat mater Neapoles Operā, Carmina Vivvisea (1988), Processo e martirio du Giovanni d'arco (1989) Pizas Operā, un Rekviēmā P. P. Pazolini Sankarlo Teātrī. 1987.gadā viņa nodibināja savu grupu Il Trillo ar A. Sparanju un K. Rico.

Viņa bieži spēlē moderno mūziku un džezu - ar mūziķiem no ARFI Lionā, ar džeza trombonistu G. Šiafi darbā Tautovox, ar basistu P. Damiani, ģitāristu Batelemi izrādē La gomme, kopā ar džeza tubas spēlētāju Mišelu Godāru un čellistu V. Kurtuā viņa uzstājas ansamblī Trio rouge.

1991. gadā Galeaci uzstājās kā soliste ar Eiropas Džeza orķestri Strasbūrā. 1994. gadā viņa ierakstīja savu disku Cuore di terra, 2001. gadā tapa disks Lunario. Dziedātāja vada arī meistarklases Francijā un Itālijā.

Anna Diego
deja

Anna Diego Anna Dego beigusi aktiermākslas skolu Teatro Stabile Dženovā (Itālijā) un sākusi aktrises gaitas. 1995. gadā Copì lugā “Tango Barbaro” viņa sastapās ar horeogrāfi Adriana Borriello un Anne Teresa De Keersmaeker un pateicoties šim gadījumam velta savu turpmāko karjeru “teatrālajai dejai”(“teatrodanza”).

1998. gadā māksliniece iestājas Adriana Borriello kompānijā un uzstājas šādos uzvedumos : “Tammorra” (Teatridithalia Milānā), Kyrie (Teatridithalia, Milānā), « Animarrovescio » (Inteatro Polverigi un Hebbel Teather Berlīnē), « I cieli e la terra » (prod.Almatanz, Roma), Rosario- un pianto rituale (Video). 2000.gadā Anna Dego piedalījās Eiropas Kopienas organizētajos kursos “No rituāla līdz dejai”, kuros tika iesaistīti mūsdienu dejotāji, kas interesējās par starpdisciplīnām. 2001. gadā viņa uzstājās Starptautiskajā Polverigi festivālā (Ankona) ar “Nododiamante” (Inteatro di Polverigi un CRT- Teatro dell’Arte, Milānā). 2004. gadā Romaeuropa Promozione Danza iekļāva viņas darbu savā Platformā ar viņas pašas producēto Ostinato (Almatanz, Roma)

Viņas teātra pieredze aptver Jacopone da Todi “Ista Laus et passione domini” Spoleto Teatro, Nanni Garella režijā, “La mia scena è un bosco”no Eiripīda Teatro dell Tosse Dženovā Tonino Conte režijā , Sofokla “Elektra” Teatro greco Sirakūzās režisora Guido De Monticelli vadībā, “Tribuna centrale” Aleksandra Galina uzvedumā Romas Teatro Vittoria, Rostāna “Cyrano de Bergerac » Teatro de gli Incamminati, režisors Marco Sciaccaluga, Coline Serreau « Tuttosà e Chebestia“ DženovasTeatro Stabile Benno Besson režijā, I. Bachmann „Al di là del filio” E. Hillesum Teatro Stabile of Aquila Maria Inversi režijā, sicīliešu autora “La scena devota » Teatro Stabile, Palermo Roberto Guicciardini režijā, Copi « Tango barbaro »Dženovas Teatro Stabile of Genova Elio De Capitani režijā.

1994. gadā māksliniece pārcēlās uz Palermo un sāk strādāt pie režisora Claudio Collovà eksperimentālajā žanrā un piedalījās šādās viņa uzvestās lugās : “Giacinti” pēc T.S.Eliota “The Waste Land” , Vincenzo Consolo “L’Isola incandescente » , P.P. Pasolini « Miraggi corsair”, W.B. Yeats “La caduta degli angeli ». Kopš 2002. gada Anna Dego strādā ansamblī L’Arpeggiata režisores Christina Pluhar vadībā.

 

Džanluidži Trovesi

Džanluidži Trovesi dzimis 1944. gadā Nembro, Bergamo pilsētas tuvumā Ziemeļitālijā. Mākslinieks studējis harmoniju un kontrapunktu, bet diplomu ieguvis klarnetes spēlē 1966. gadā. Viņš ātri ieguva izcila solista reputāciju un pašlaik tiek uzskatīts par itāļu džeza vadošo atskaņotāju. Mūziķis mācījis klarnetes un saksofona spēli konservatorijās Milānā (1978), Stokholmā (1979) un Brescijā (1983-86). Pēc tam viņš mācīja studentus privāti un pievienojās Sjēnas Nacionālo džeza semināru mācību spēkiem. Gadu gaitā Trovesi saņēmis dažādas balvas, tai skaitā RAI RadioUno džeza balvu 1983. gadā. 1978. gadā viņš uzvarēja RAI TV Nacionālajā saksofona un klarnetes spēles konkursā un saņēma Kritiķu nacionālo balvu par savu pirmo ilgspēlējošo albūmu"Baghet." Mākslinieku pagodinājis ar apbalvojumiem arī Itālijas vadošais džeza mūzikas žurnāls "Musica Jazz", piešķirot viņam Labākā itāļu mūziķa titutlu (1988, 1992), balvu par labāko itāļu mūzikas disku (Dances, 1985; From G To G, 1992; Les Hommes Armés, 1996) un par labāko itāļu grupu (1992, 1996).

Trovesi spēlē praktiski visos mūzikas žanros, sākot ar deju mūziku un beidzot ar klasisko mūziku un džezu. Viņš sadarbojies ar daudziem izciliem mūziķiem : Anthony Braxton, John Carter, Steve Lacy, Albert Mangelsdorff, Misha Mengelberg, Evan Parker, Michel Portal, Louis Sclavis un Kenny Wheeler. Itālijā viņš muzicējis kopā ar Paolo Fresu, Enrico Rava un Paolo Damiani (ar kuru kopā vadīja arī ansambli Roccellanea). No 1979. līdz 1993. gadam viņš spēlēja pirmo alta saksofonu RAI TV Lielajā orķestrī Milānā.No 1977. līdz 1982. gadam Trovesi spēlēja Giorgio Gaslini Kvintetā, kas tajā laikā bija visnovatoriskākais itāļu džeza ansamblis un ierakstīja vairākus ilgspēlējošos diskus. 1977. gadā Trovesi nodibināja arī savu trio, kurā pētīja iespējas atskaņot itāļu tautas mūziku džeza improvizāciju formā. No1984. līdz 1992. gadam viņš devās koncertturnejās ar savu solo projektu "Les Boites a Musique", kurā apvienoja dzīvo uzstāšanos ar ierakstiem un elektroniskām apdarēm.

Ar savu mūziķu oktetu Trovesi iekarojis vietu kā vadītājs un komponists, kas spēj piesātināt džeza mūziku ar reminiscencēm no Eiropas klasiskās un dažādu tautu etniskās mūzikas. Kopš savas dibināšanas 1991. gadā Oktets uzstājies daudzās lielpilsētās un festivālos Eiropā un Kanādā. Tā ieraksti "From G To G" (1992) un "Les Hommes Armés" (1996)saņēma kritikas augstāko atzinību. 1991. gadā Trovesi pievienojās kolektīvam Italian Instabile Orchestra, kas uzstājies četros kontinentos un izdevis jau trešo kompaktdisku firmā ENJA 2000. gdā ("Litania Sibilante", ENJ-9405 2). Trovesi pašreizējā darbība aptver arī viņa jauno Nonetu ("Round About A Midsummer's Dream", ENJ-9384 2), duetu "Radici" ar Gianni Coscia un trio ar R. Tesi un P. Vaillant.

Nuria Rial – soprāns

Nurias Rialas muzikālā izglītošanās aizsākās Katalonijā (kur viņa saņēma Goda balvu par vokālo sniegumu) un turpinājās Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie Kurta Vidmera, noslēdzoties ar augstākās pakāpes diplomu dziedāšanā. Šajā laikā viņa saņēma balvas no Helvetia Patria Jeunesse fonda un no Pro Europa- Eiropas Kultūras fonda. Dziedātāja uzstājusies kā soliste ar daudziem vadošiem eiropas ansambļiem un orķestriem, tai skaitā ar Il Giardino Armonico, Simphonieorchester Basel, Kammerorchester Basel, Orchester des Schola Cantorum Basiliensis, Zürcher Kammerorchester, Concerto Köln, Camerata Köln, OrpheoBarockorchester, Hungarian Symphony Orchestra, Zürich Chamber Orchestra, Al Ayre Español, Seville Baroque Orchestra, Les Cornets Noirs, La Fenice, Arpeggiata, Akademie für Alte Musik Berlin, Les Musiciens du Louvre, un citiem.

Viņa strādājusi ar tādiem diriģentiem kā Rene Jacobs, Giovanni Antonini, Paul Goodwin, Pierre Cao, Howard Griffiths,Thomas Hengelbrock, Salvador Mas un Antoni Ros-Marbà.

Māksliniece uzstājusies gan galvenajos Eiropas festivālos gan koncertējusi tik tālās vietās kā Bolīvija, Meksika, Kuba un Izraēla. Darbs operas jomā devis iespēju piedalīties uzvedumos Eiropas vadošajos operas namos, tādos kā La Monnaie (Briselē), Staatsoper Unter den Linden Berlīnē , Theatre des Champes Elisees Parīzē un nesen nospēlēt Paminas lomu Mocarta « Burvju flautas » uzvedumā Dženovas Carlo Felice teātrī . Dziedātājas diskogrāfijā īpaši atzīmējami divi kompaktdiski, kurus viņa ieskaņojusi firmā Glossa Label, pirmo ar ansambli Orphénica Lyra ģitārista Jose Miguel Moreno vadībā, un otru (Claros y frescos rios), kopā ar šo pašu mūziķi, kas saņēma lieliskas atsauksmes vairākos nozīmīgos mūzikas periodiskajos izdevumos , ieskaitot piecu zvaigžņu vērtējumu žurnālā Goldberg Magazine. Nuria Rial veikusi ierakstus arī firmā Harmonia Mundi Francijā, Alpha, OEHMS Classics, Mirare, Alpha, Francijas radiostacijās, ORF Radio Ö1, Šveices Radio DRS2, itāļu RAI, Radio Nacional de España, Catalunya Musica, Bayerischer Rundfunk, un TV kanāliem ARTE un MEZZO.

Papildus informācija
http://www.arpeggiata.com/
http://www.myspace.com/larpeggiatachristinapluhar
http://www.bbc.co.uk/music/release/fj3n/

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv