Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Jordi Savall

Žordi Savalls ir ārkārtēja personība mūsdienu mūzikas pasaulē. Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus viņš ziedo savu laiku novārtā pamestu mūzikas dārgumu jaunatklāsmei: tie ir trīsdesmit pētījumu, lasīšanas un atskaņošanas gadi ar savu viola da gamba, vai diriģējot šo darbu izpildīšanu. Viņš ir restaurējis būtisku repertuāru visiem tiem, kas ir gatavi to klausīties. Izņemot dažus laimīgos, kuri jau pazīst un apbrīno to, viola da gamba ir tik smalks instruments, ka tas mūs aizved līdz pašam klusuma slieksnim. Tomēr kopā ar trim ansambļiem - Hespèrion XXI, La Capella Reial de Catalunya un Le Concert des Nations, kas visi dibināti sadarbībā ar Monseratu Figuerasu (Montserrat Figueras) - Džordi Savalls ir izpētījis un izveidojis emocionalitātes un skaistuma pasauli un iepazīstina ar to klausītājus un mūzikas mīļotājus, tā iekarojot atzinību viola da gamba instrumentam un aizmirstai mūzikai no dažādiem avotiem, bet sev pašam – vadošo vietu starp agrīnās mūzikas aizstāvjiem.

Viens no savas paaudzes visdaudzpusīgāk apdāvinātajiem mūziķiem savā karjerā bijis koncertu mākslinieks, skolotājs, pētnieks un jaunu projektu radītājs gan mūzikā, gan kultūrā, izaugdams par vienu no vadošajiem vēsturiskās mūzikas atdzimšanas līderiem. Ar savu būtisko ieguldījumu Alēna Korno (Alain Corneau) filmā Tous les Matins du Monde (Cēzara balva par labāko filmas mūziku), rosīgo koncertdarbību (vairāk nekā 140 koncerti gadā) un ierakstu grafiku (6 ieraksti gadā), kā arī, pateicoties paša nodibinātajam ierakstu zīmolam Alia Vox, Džordi Savalls pierāda, ka agrīnā mūzika nav tikai elitāra aizraušanās – tā var ieinteresēt ikvienu, tās auditorija kļūst aizvien jaunāka un aizvien daudzskaitlīgāka.

Tāpat kā daudzi citi mūziķi, Džordi Savalls sāka mācīties mūziku jau bērnībā. Sākumā viņš dziedāja bērnu korī savā dzimtajā Igualadas pilsētā Katalonijā, bet vēlāk sāka mācīties čella spēli, šīs studijas pabeidzot Barselonas Konservatorijā 1964. gadā. Viņš patstāvīgi apguva viola da gamba spēli un agrīno mūziku (Ars Musicae), 1968. gadā iestājās Schola Cantorum Basiliensis (Šveicē), kur vēlāk ieņēma sava skolotāja Augusta Vencingera (August Wenzinger) vietu 1973. gadā un kur viņš vēl joprojām pasniedz mācību kursus un vada meistarklases.

Jordi Savall


Mākslinieks ierakstījis 170 kompaktdiskus un ieguvis daudzas balvas, to vidū: Officier de l'Ordre des Arts et Lettres (1988), Creu de Sant Jordi (1990), Musician of the Year no Le Monde de la Musique (1992) un Soloist of the Year no Victoires de la Musique (1993), La Medalla de Oro de las Bellas Artes (1998), Konzerthaus Goda loceklis Vīnē (1999), Doctor Honoris Causa Lunvēnas Katoļu Universitātē (2000) un Barselonas Universitātē (2006), Victoire de la Musique par savu profesionālo karjeru (2002), Medalla d'Or no Katalonijas Parlamenta (2003), kā arī Deustchen Schallplattenkritik Goda balvu (2003). Viņš ieguvis arī vairākus Midem klasikas apbalvojumus (1999., 2000, 2003., 2004. un 2005. gadā). 2006. gadā viņa dubultais CD Don Quijote de la Mancha, Romances y Músicas izcīnīja balvu agrīnās mūzikas kategorijā un tika izraudzīts par Gada ierakstu 2006. Šis dubultdisks bija piecu pretendentu sarakstā uz 2006. gada Grammy balvu Losandželosā (ASV).

Žordi Savalla projektā Lachrimæ Caravaggio saplūst kopā literatūra, mūzika un glezniecība kompaktdiskā, kas veltīts dižajam, bet neveiksmju vajātajam gleznotājam. 7 Lachrimae un 7 Stanzas ar tā laika mūziku un paša Džordi Savalla kompozīcijām veido muzikālu kontrapunktu, iedomātu “skaņu celiņu” gleznotāja dzīvei, bet viņa pēdējās septiņas gleznas komentē rakstnieks Dominiks Fernandess (Dominique Fernandez), kurš iecelts “Nemirstīgo” kārtā pēc uzņemšanas par locekli Franču Akadēmijā.

2008. gadā Žordi Savalls tika iecelts par Miera mākslinieku (Artist for the Peace) UNESCO Labas gribas sūtņu programmā. 2009. gadā viņu iecēla par goda sūtni Eiropas Savienības organizētajā Eiropas Jaunrades un inovāciju gadā.

Dimitri Psonis

Dimitri Psonis

Grieķu mūziķis Dimitris Psoniss (Dimitri Psonis) sāka mūzikas studijas Atēnās. Viņš specializējās muzikālās analīzes, harmonijas, kontrapunkta, bizantiešu mūzikas, kā arī grieķu tautas mūzikas instrumentu santūra, udas, tzuras un tambura apguvē. Tad viņš pārcēlās uz Madridi, kur ieguva augstāko grādu sitamo instrumentu un mūzikas pedagoģijas disciplīnās Madrides Konservatorijā. Dimitris Psoniss ir studējis arī Amsterdamas Konservatorijā un sadarbojies ar dažādiem ansambļiem.
Mākslinieks dibinājis mūziķu kolektīvus Krusta, Acroma un P’An-Ku, pavadījis daudzus dziedātājus un instrumentālistus, to vidū Elfteriju Arvanitaki (Elefthería Arvanitaki), Mariju del Mar Bonetu (Maria del Mar Bonet), Eliseo Parru (Eliseo Parra) un Havjeru Paksariņjo (Javier Paxariño). Pēdējo gadu laikā Dimitris Psoniss pievērsies klasiskās osmaņu mūzikas kā arī grieķu un turku tautas mūzikas studijām un interpretācijai.
Viņš ierakstījis daudzus kompaktdiskus un piedalījies dažu filmu un teātra izrāžu muzikālā ietērpa veidošanā.
1997. gadā mūziķis nodibināja ansambli Metamorphosis, un ir piedalījies ar to vadošajos mūzikas festivālos Spānijā.
Dimitris Psoniss sadarbojas ar tādiem senās mūzikas ansambļiem kā Limožas Baroka orķestris, Speculum, Mudejar un Hespèrion XXI.

Atpakaļ

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv