Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Aleksejs Ļubimovs

Aleksejs Ļubimovs

Maskavā dzimušais krievu pianists Aleksejs Ļubimovs ir viens no mūsdienu pašiem savdabīgākajiem mūziķiem. Ar plašo repertuāru, uzticību principiem un mūzikas morālei viņš kļuvis par vislabprātāk gaidīto izņēmumu un papildinājumu mūsdienu mūzikas pasaulē. Mācoties pie Heinriha Neihauza, Aleksejs Ļubimovs jau agri sāka aizrauties gan ar baroka mūziku, īpaši tradicionālo instrumentu atskaņojumā, gan ar 20. gs. komponistiem – Šēnbergu, Vebernu, Stokhauzenu, Bulē (Boulez), Īvu (Ives), Ligeti, Šnitki, Gubaiduļinu, Silvestrovu un Pērtu. Viņam pieder daudzu moderno skaņdarbu pirmatskaņojumi Krievijā, un viņš dibinājis festivālu Alternativa. Septiņdesmitajos gados, kad koncertceļojumu ierobežojumi pārtrauca viņa starptautisko karjeru, viņš izveidoja baroka mūzikas kvartetu. Tomēr senās un modernās mūzikas izcilie atskaņojumi Aleksejam Ļubimovam nekad nav traucējuši lieliski spēlēt gan klasisko, gan romantisko repertuāru, kā pierāda viņa daudzie ieraksti.

Kad 80-tajos gados Krievijā izzuda politiskie ierobežojumi, Aleksejs Ļubimovs drīz vien kļuva par vienu no pirmajiem pianistiem, kas sniedz koncertus Eiropā, Amerikā un Japānā. Viņš uzstājies kopā ar tādiem orķestriem kā Helsinku, Izraēlas, Losandželosas, Minhenes un Pēterburgas filharmonijas orķestri, ar Karalisko filharmonijas orķestri Londonā, Krievijas Nacionālo orķestri, Orchestre Phil. de Radio France, Toronto simfonisko orķestri un Deutsches Symphonieorchester Berlin diriģentu Aškenazi, Jervi, Kondrašina, Hogvuda (Hogwood), Mackerras, Nagano, Norrington, Pletnev, Saraste, Salonen, Janovski un Tortelier vadībā. Kā vēsturisko izpildījumu piemērus var minēt koncertus ar Age of Enlightenment orķestri, Wiener Akademie vai Collegium Vocale Gent orķestriem.

Tikpat lielu nozīmi Aleksejs Ļubimovs piešķir kamermūzikai un regulāri koncertē kopā ar slaveniem solistiem visas pasaules festivālos. 90-to gadu otrajā pusē viņa plānotājā iekļauti ievērojami koncerti gan ar orķestri, gan solo Japānā, ASV un Eiropā, kā arī uzstāšanās dažādos kameransambļos galvenokārt festivālu ietvaros. Paplašinātās turnejas koncertu programmā bijis Stravinska koncerts klavierēm un stīgu instrumentiem Štutgartes radio simfoniskā orķestra un sera Rodžera Noringtona izpildījumā, Mocarta mūzika BBC Promenādes orķestra sniegumā vai Rahmaņinova 4. koncerts ar Somijas radio orķestri. Pēdējo koncertsezonu laikā Aleksejs Ļubimovs spēlējis koncertos ar Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Maskavas RNO un Austrijas Tonkünstlerorchester (tostarp 2 koncerti Musikverein Lielajā zālē), kā arī vairākas reizes uzstājies solo. 2003. gada Zalcburgas festivālā un Kopenhāgenā viņš spēlējis Skrjabina koncertā klavierēm ar orķestri "Prometejs". 2005. gadā jāpiemin viņa uzstāšanās ar Age of Enlightenment orķestri (Bēthovens), Minhenes filharmonijas orķestri (Silvestrovs), Štutgartes SWR (Pērts), Berlīnes DSO (Pērts), Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri (Pērts), Anima Eterna Brugge un Maskavas RNO.

Daudzus Alekseja Ļubimova ierakstus izdarījušas tādas kompānijas kā Melodia, Erato, BIS vai Sony. Tajos ir visas Mocarta sonātes, Šūberta, Šopēna, Bēthovena un Brāmsa skaņdarbi, kā arī 20. gs. mūzika. 2003. gadā ECM ierakstījusi Der Bote, un ierakstu jūsmīgi novērtējuši visi ievērojamākie mūzikas kritiķi; tādu pašu vērtējumu saņēmis pats pēdējais 2005. gada CD ieraksts kompānijā ECM.

Firmas J. C. Neupert āmuriņklavieres Mozart

Fortepiano Mozart

NEUPERT'a "Mocarta klavieres" radītas, pamatojoties uz 18. gs. pēdējā ceturkšņa klavierēm, kuras tagad ir daļa no NEUPERT kolekcijas (atrodas Germanisches Nationalmuseum Nuremberg).

Modelis, ko NEUPERT izmantojis šī instrumenta radīšanā, bija Johann Jakob Könnicke (1756-1811) klavieres, kas būvētas Vīnē 1796. gadā.

Taču NEUPERT nav mehāniski atdarinājis oriģinālo instrumentu. Tā konstrukcijā viņš izmantojis atsevišķus Anton Walter un Johann Andreas Stein instrumentu elementus, kā arī savas idejas.

Rezultātā viņa radītajām klavierēm raksturīgs klasiskā un pirmsklasiskā periodu autentisko instrumentu maigais pieskāriens (light touch) un smalkā, dzidrā skaņa.

Volfgangs Amadejs Mocarts (un Ludvigs van Bēthovens līdz 1804. gadā komponētajai Waldstein sonātai op. 53) nekad nav pārsnieguši instrumenta klaviatūras piecu oktāvu diapazonu.
Gadu desmitu gaitā, kad instruments tika pastāvīgi uzlabots, NEUPERT'a "Mocarta klavieres" sekmīgi izturējušas stingro pārbaudi neskaitāmās koncertzālēs, operas namos un konservatorijās. Turklāt tās izrādījušās ideāls instruments amatieriem, kuri mājās spēlē Mocarta un viņa laikmeta mūziku.

Tehniskais raksturojums:
5 oktāvas (FF – f3)
Vīnes dubultstīgu uzbūve
2 sviras (knee-levers) (forte, surdīne)
Garums 205 cm, platums 93 cm, svars netto 90 kg

Johans Kristofs Neiperts

No Enciklopēdija - Mūzika vēsturē un mūsdienās
2. izdevums, personu daļa, 12. sējums, Kasele (Kassel) 2004., 1026.–1027. sleja

Neiperts (Neupert)

Noiperts Johans Kristofs Neiperts (Johann Christoph Neupert) (1842.–1921.) pēc galdnieka amata mācībām pie tēva un darba pie galdnieka Vīnē (Wien) 1868. gadā Minhbergā (Münchberg) Oberfrankenē (Oberfranken) dibināja klavieru darbnīcu pēc tam, kad viņš jau no 1863. gada tēva darbnīcā bija izgatavojos pianīnus (1963. gadā izgatavotais 2. pianīns ir saglabājies mājas kolekcijā), bet 1874. gadā darbnīcu pārcēla to uz Bambergu (Bamberg). Viņš izgatavoja pianīnus, cītaras un dekoratīvas daļas citiem uzņēmumiem, un no 1898. gada arī flīģeļus. Lai izveidotu savu instrumentu ārējo noformējumu, viņš sadarbojās ar pazīstamiem arhitektiem (Bruno Paulu (Bruno Paul), Hermani Švābi (Hermann Schwabe), Teodoru Veilu (Theodor Veil)), un uzsāka veidot vienu no ievērojamākajām privātajām vēsturisko taustiņinstrumentu kolekcijām. Pēc Minhenes arhitekta Gabriela fon Seidla (Gabriel von Seidl) ierosinājuma 1906. gadā uzņēmums uzsāka klavesīnu jaunbūvi. Šī darījumu nozare turpmākajos gadu desmitos kļuva arvien nozīmīgāka un visbeidzot kļuva par pašlaik pasaulē vecākās klavesīnu izgatavošanas darbnīcas galveno nodarbošanos. Pamatu veidoja privātā kolekcija, kas pirmo reizi tika izrādīta 1927. gadā un kas no 1929. gada ir izstādīta privātajā muzejā Nirnbergā (Nürnberg). Šie instrumenti pašlaik atrodas „Händelhaus Halle” ģermāņu nacionālajā muzejā Nirnbergā (Germanisches Nationalmuseum Nürnberg), kā arī atsevišķi instrumenti arī citos Vācijas muzejos.
Ar dēlu – Friča (Fritz) (1872.–1952.), Reinholda (Reinhold) (1874.–1955.) un Jūliusa (Julius) (1877.–1970.) – palīdzību izgatavošana tika paplašināta; tika izgatavoti A klases pianīni, bet no 1911. gada – koncertflīģeļi. Fricis Neiperts pēc mācībām pie tēva strādāja pie Kreicbaha (Kreutzbach) Leipzigā (Leipzig). No 1918. gada līdz 1949. gadam viņš bija uzņēmuma tehniskais vadītājs, vairāku patentu īpašnieks, un no 1922. gada Dr. h.c. Heidelbergas (Heidelberg) universitātē, un tāpat kā viņa tēvs bija valsts zelta medaļas (Goldene Staatsmedaille) īpašnieks. Reinholds Neiperts 1900. gadā dibināja filiāli Nirnbergā, tad 1926. gadā tirgotavu Minhenē un 1931. gadā – Berlīnē. Viņš jau priekšlaikus izprata klavesīnu nozīmi vecās mūzikas atskaņošanā un sekmēja to jaunbūvi. No 1918. gada līdz 1949. gadam viņš bija uzņēmuma pārdošanas vadītājs, 1922. gadā viņš ieguva goda doktora titulu Erlangenas (Erlangen) universitātē. Jūliuss Neiperts klavieru izgatavošanu mācījās pie tēva, pēc tam Minhenē studēja kontrapunktu un ērģeles. Viņa uzdevumi bija instrumentu kolekcijas aprūpe un kontakti ar māksliniekiem.

Trešajā paaudzē uzņēmumā darbojās Alfrēds (Alfred), Hanss (Hanns) un Arnulfs (Arnulf) Neiperti. Alfrēds Neiperts (1900.–1970.), Reinholda Neiperta dēls, no 1926. gada bija Minhenes filiāles vadītājs, bet no 1949. gada līdz 1970. gadam – uzņēmuma vadošais līdzīpašnieks. Hanss Neiperts (1902.–1980.), Friča Neiperta dēls, pēc fizikas un mūzikas zinātnes studijām mācījās arī klavieru izgatavošanu vecāku uzņēmumā un pie Manda (Mand) Koblencā (Koblenz); no 1949. gada līdz 1974. gadam viņš bija uzņēmuma tehniskais vadītājs, kā arī viņš sistemātiski paplašināja instrumentu kolekciju. Viņš bija autors vairākiem rakstiem par vēsturiskajiem taustiņinstrumentiem („No mūzikas zižļa līdz modernajām klavierēm”, Bamberga (Bamberg) 1925. gads, Frankfurte pie Mainas (Ffm.) 51979. gads; „Klavesīns”, Kasele (Kassel) 1933. gads, 41966. gads; „Klavihords”, turpat 1949. gads, 31977. gads) un Mūzikas pētniecības biedrības goda biedrs. Arnulfs Neiperts (1904.–1982.) Jūliusa Neiperta dēls, pēc muzikālās izglītības Minhenē studēja politiskās zinātnes un ieguva Dr. rer. pol. zinātnisko grādu; pēc tam viņš pievienojās uzņēmumam. No 1949. gada līdz 1974. gadam viņš bija uzņēmuma pārdošanas vadītājs.

Ceturtajā paaudzē uzņēmumu 1975. gadā pārņēma Volfs Dīters Neiperts (Wolf Dieter Neupert), Hansa Neiperta dēls. Papildus mācībām vecāku uzņēmumā viņš studēja fiziku, matemātiku un mūziku, iegūstot fiziķa un toņmeistara diplomu. Viņa vadībā 1976./1977. gadā Bambergas pilsētas nomalē tika izveidota moderna uzņēmuma ēka, kurā tika apvienota izgatavošana, tirdzniecība un pārdošana. Uzņēmuma, kuram pašlaik ir nosaukums „Werkstätte für historische Tasteninstrumente” (Vēsturisko taustiņinstrumentu darbnīca), pamatnodarbošanās ir 16. gadsimtā līdz 19. gadsimta sākumā izgatavoto vēsturisko instrumentu reprodukcija ar kopumā 25 dažādiem modeļiem (2004.). Tāpēc uzņēmums, kas savu līdzšinējo darbību Eiropā spējis paplašināt līdz ASV un Tālajiem Austrumiem, ir lielākais šāda veida uzņēmums Vācijā.

LITERATŪRA: H. NEIPERTS (H. Neupert) „Neipertu mūzikas vēstures muzeja ceļvedis” (Führer durch das Musikhist. Museum Neupert), Nirnberga, 1938. gads
J. H. VAN DER MĒRS (J. H. VAN DER MEER), „Neipertu klavieru vēstures kolekcija” (Die Klavierhist. Sammlung Neupert), Ģermāņu Nacionālā muzeja laikraksts, 1969. gads, 255.–266.
M. TIELLA (M. TIELLA) „Par Neipertu klavesīnu tehnoloģiju trīsdesmitajos gados” (About Neupert Harpsichord Technology in the 30`s), FoMRHI ceturkšņa izdevums 88, 1997. gads, 14.–20.
H. HENKELIS (H. HENKEL) „Vācu klavieru izgatavotāju leksikons” (Lex. dt. Klavierbauer), Frankfurte pie Mainas, 2000. gads, 443.–445.

HUBERTS HENKELS (HUBERT HENKEL)

PROGRAMME

WOLFGANG AMADEUS MOZART Fantasia c-moll KV 396 (excerpt)
JOHANN CHRISTIAN BACH Sonata c-moll op. 17 Nr. 2:
1. Allegro. 2. Andante. 3. Prestissimo
WOLFGANG AMADEUSMOZART Fantasia d-moll KV 397
WOLFGANG AMADEUS MOZART Sonata D-dur KV 311:
1. Allegro con spirito. 2. Andante con espressione. 3. Rondo. Allegro

CARL PHILIPP EMANUEL BACH Rondo c-moll (1785)
CARL PHILIPP EMANUEL BACH Fantasia fis-moll (1787) "C. P. E. Bachs Empfindungen"
JOSEF HAYDN Sonata Nr.33 c-moll Hob.XVI/20:
1. Allegro moderato. 2. Andante con moto. 3. Finale.Allegro
JOSEF HAYDN Fantasia C-dur, Hob. XVII/4

PIRKT BIĻETES

Atpakaļ

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv