Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Pavel Serbin

 

Pavel Serbin

Dzimis 1978. gadā Maskavā, Krievijā.
Pēc Gņesinu Speciālās mūzikas skolas iestājās Maskavas Valsts Čaikovska konservatorijā.
Pāvels Serbins studēja profesoru Dmitrija Millera (čells), Aleksandra Rudina (kamermūzika) un Aleksandra Galkovska (kvartets) vadība. Visi šie pasniedzēji ir labi pazīstami, un jaunajam māksliniekam bija ļoti svarīgi ietekmēties no tik zinošiem, delikātiem un pieredzējušiem mūziķiem.

Entuziasms baroka mūzikas apguvē un lielā interese par tās vēl neiepazīto, bet lielisko repertuāru  rosināja Pāvelu Serbinu apvienot studijas Maskavas konservatorijā  ar padziļinātu agrīnās mūzikas apguvi. Senās mūzikas atskaņošanas un mācīšanas tradīcija Krievijā tikai sāka veidoties, un Serbins centās saņemt visu informāciju un mācīties no visprofesionālākajiem mūziķiem. Tādēļ viņš iestājās Hāgas Karaliskajā konservatorijā, lai mācītos pie tādām senās mūzikas zvaigznēm kā profesoriem Wieland Kuijken (viola da gamba) un Jaap ter Linden (baroka čells). Pāvels Serbins piedalījās arī darbnīcās, kuras vadīja prof. Jaque Berner (Francija, čells), prof. Anner Bylsma (Nīderlande, baroka čells) Christopher Coin (Francija, baroka čells), Rainer Zipperling (Vācija, baroka čells) un citi.

Baroka repertuārs ir savaldzinājis mākslinieku. Taču īpašu vietu viņa daiļradē, kā arī interesi un enerģiju paņem krievu senā mūzika. Pat šodien vēl ir sastopama neizpratne un pārsteigums – kas tas ir? Varbūt visa mūzika, kas Krievijā tapusi pirms 19.gs. otrās puses, var tikt saukta par ‘seno”? Pāvels Serbins studē agrīno Krievijas klasicismu un vēlas parādīt, ka tas ir daudzšķautnaināks, spožāks un iespaidīgāks nekā mums iepriekš šķitis.

Šīs idejas spārnots, Pāvels Serbins daudzos Krievijas un Eiropas arhīvos meklējis ziņas par agrīnajiem krievu komponistiem vai ārzemju mūziķiem, kas dzīvojuši Krievijā, kā arī restaurējis skaņdarbu partitūras. Šie pūliņi nesuši augļus, un komponistu   Bortņanska un Berezovska darbi jau tikuši atskaņoti un ierakstīti, izmantojot vēsturiskos instrumentus.  Bez šaubām, vissvarīgākais atklājums ir agrīnā krievu opera  “Kreonte”, kuru sacerējis D.Bortņanskis, kā arī M. Berezovska komponētā Simfonija do mažorā (iespējams, vissenākais krievu skaņdarbs šajā žanrā). Simfonija tika atrasta Itālijā, kur Berezovskis mācījās, bet “Kreontes” partitūru atklāja Lisabonā, un nav zināms, kā tā tur nokļuvusi.

Cits Serbina pētījumu virziens ir viņa iemīļotajam instrumentam – čellam – rakstītie skaņdarbi. Tas bija Serbins, kas no aizmirstības cēla gaismā gandrīz visu Krievijā dzīvojušā vācu čellista un komponista Johana Heinriha  Faciusa  (Johann Heinrich Facius, 1760. – 1806.) muzikālo mantojumu.

Pāvels Serbins turpināja pēcdiploma mācības pie Aleksandra Rudina, bet kopš 2004. gada maija  viņš pats māca baroka čella, kvarteta un ansambļa spēli Maskavas Valsts Čaikovska konservatorijā. Mūziķis strādā arī pie savas doktora disertācijas, kas, protams, veltīta čella izpildītājmākslai Krievijā 18.gs. beigās.

Pāvels Serbins spēlē baroka čellu, viola da gamba, pardessus de viole, mūsdienu čellu.

Konkursi:
Briges konkurss, 1999. g. apbalvots kā  Die Gassenhauer Trio dalībnieks.
Premio Bonporti konkurss, 2000., Itālija: duets “A la Russe” (Pāvels Serbins un Olga Martinova, āmuriņklavieres), Pirmā godalga.
Van Wassenaer konkurss, 2000., Nīderlande: tas pats duets saņēma Otro godalgu , skatītāju balvu un divas speciālās balvas.
Juventus Festival, 2001., Francija: Serbins kļūst par konkursa laureātu.

Serbins piedalījies arī:
Festival di musica Antica di Urbino (2001).
Festival Sansoussi, Potsdama (2003)
Utrehtas Senās mūzikas festivāls (2003)
Nordlysfestivalen, Trumse, Norvēģija (2009)
Dekabrskie vechera, Maskava (2008), kā arī
Festival Bad Arolsen (2010)
Festival St.Gallen (2011) un citos.

Mākslinieks muzicējis kopā ar:
Gnesin Virtuosi kamerorķestri (galvenais čellists, solists)
Academy of Ancient Music (Londona) Christopher Hogwood un Paul Goodwin vadībā (galvenais čellists)
Maskavas Valsts Simfonisko orķestri (solists, čellists)
Musica Antiqua Sankt Petersburg (solists, čellists)
Moderntimes_1800 (Austrija, Insbruka) (čellists)
Bergen Baroque (Bergena, Norvēģija)
La Primavera chamber orchestra (solists)
Hoffcapelle Munich (galvenais čellists)
      
1997. gadā viņš nodibināja  A La Russe ansambli, kurā turpina savu solo karjeru.
Kopš 2003. gada Serbins ir orķestra Pratum Integrum mākslinieciskais vadītājs un galvenais čellists.
Serbins muzicējis kopā ar Wieland Kuijken (Beļģija), Sigiswald Kuijken (Beļģija)  , Ivan Monigetti (Šveice) , Alekseju Ļubimovu (Krievija), Paul Wahlberg un Hans Knut Sveen (Norvēģija), Michel Rada-Igish (Luksemburga) un Antony Halstead (Lielbritānija).

Ieraksti:
Ar Die Gassenhauer Trio (“Suoni e colori”, Parīze)
2000 – CD L.van Bēthovens. Trio klarnetei, op.11 un 38

Ar A La Russe ( “Saveli”, Maskava)
2001 – CD “Johann Heinrich Facius. Trois Sonates pour le Violoncelle et Basse op 2
2002 – CD “Jan Bohumir Pratsch, visi kamermūzikas skaņdarbi, op.4 un op.6

Ar Pratum Integrum (“Caro Mitis”, Maskava) :

2003 - Maksims Berezovskis “Laicīgā mūzika”
2003 , 2004 – Dmitrijs Bortņanskis “Itālijas albums”, “Krievijas albums”
2004 – A. Tiez “Instrumentālā mūzika”
2005 – G.Ph.Telemann “Telemann in minor”
2005 – A.Rosetti “Bohemian mutineer”
2006 – J.Woelfl “Simfonijas “ (kā solists ierakstīja Grand Duo op. 23)
2006 – J.F.Rebel “Ballets sans paroles”
2007 – G.B.Platti “Antologia” (kā solists ierakstīja  Platti cello concerto)
2008 – G.Ph Telermann “Pilns orķestra svītu izdevums, 1. sēj.”
2008 – J.C.Bach “Simfonijas un concertante” (kā solists)
2009 – G.Ph. Telemann “Pilns orķestra svītu izdevums, 2. sēj.”
2009 – E.Fomine “Orfeo ed Euridice” (diriģēšana)
2009 – Jacob Klein der Junder “ Scordatura sonates op.1” (solo ieraksts)
2010 – G.Ph.Telemann “Pilns orķestra svītu izdevums, 3. sēj.”
2010 – L.Boccherini Simfonijas un koncerti (kā solists: Cello concerto №10, concertante inop. 34)
2010 – Johann Ulich “Sonate per Flauto con Cemnbalo” ar Lux Borea (Norvēģija)

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv