Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Žordi Savalls (Jordi Savall)

 

Jordi Savall

Žordi Savalls (Jordi Savall)   Žordi Savalls ir izcila personība mūsdienu mūzikas pasaulē. Vairāk nekā četrdesmit gadus viņš ir bijis uzticīgs aizmirstu mūzikas dārgumu atgūšanai, to izpētei, lasīšanai un atskaņošanai uz savas viola da gamba vai diriģēšanai. Mākslinieks ir atjaunojis un sniedz mūzikas mīļotājiem visā pasaulē nozīmīgu repertuāru kopā ar saviem trim ansambļiem – Hespèrion XXI, La Capella Reial de Catalunya un Le Concert des Nations  - kurus viņš dibinājis kopā ar Montserrat Figueras.
   Žordi Savalls ir viens no savas paaudzes daudzšķautnainākajiem mūziķiem. Savā koncertējoša mākslinieka, skolotāja, pētnieka un jaunu mūzikas un kultūras projektu vadītāja karjerā viņš kļuvis par vienu no galvenajiem virzītājiem pašreizējā vēsturiskās mūzikas pārvērtēšanas procesā. Ar savu ieguldījumu Alain Corneau filmā Tous les Matins du Monde (Cēzara balva par labāko mūziku), rosīgo koncertdzīvi (vairāk nekā 140 koncertu gadā) un ierakstu darbu (6 ieraksti gadā) kā arī savu personīgo ierakstu zīmolu Alia Vox  Žordi Savalls pierāda, ka senā mūzika nepieder tikai šaurai elitei, bet piesaista aizvien jaunākus klausītājus aizvien lielākā skaitā.
   Jordi SavallŽordi Savalls sāka mācīties mūziku sešu gadu vecumā dzimtās Igualadas pilsētas (Katalonija) bērnu korī, pēc tam sekoja čella spēles studijas un mācības Barselonas Konservatorijā (1964.g.). 1965. gadā mākslinieks  sāka patstāvīgi apgūt viola da gamba spēli un seno mūziku, bet 1968. gadā pārcēlās uz Šveici, lai turpinātu padziļinātas studijas Schola Cantorum Basiliensis. Tur viņš 1973. gadā stājās sava skolotāja August Wenzinger vietā un pasniedza daudzus kursus un meistarklases.
   Mākslinieks ierakstījis vairāk nekā 170 kompaktdiskus, un viņa jaunākais ieraksts ar nosaukumu L’Orchestre de Louis XV, Suites d’Orchestre  iznācis ar viņa paša zīmolu Alia Vox. Žordi Savalls saņēmis daudzus apbalvojumus, starp tiem Mākslas un literatūras ordeņa kavaliera nosaukumu (1988.g.), Creu de Sant Jordi (1990.g.), Gada mūziķa nosaukumu no izdevuma Le Monde de la Musique (1992.g.), Gada solists (1993.g.), Daiļo mākslu zelta medaļu (1998.g.),  Vīnes  Koncertzāles Goda locekļa nosaukumu (1999.g.), Lēvenas katoļu universitātes (Beļģija) un Barselonas Universitātes Goda doktora nosaukumu (2000.g., Victoire de la Musique balvu par savu profesionālo karjeru (2002.g.), Katalonijas Parlamenta Zelta medaļu (2003.g.) un Izdevuma Deutschen Schallplattenkritik balvu (2003.g.).
   Žordi Savalls ir ieguvis arī daudzas Midem balvas (1999., 2000., 2003., 2004., 2005., 2006. un 2010.g.). 2006. gadā viņa dubultdisks  Don Quijote de la Mancha, Romances y Músicas  atnesa māksliniekam balvu agrīnās mūzikas kategorijā un tika arī izraudzīts kā 2006.gada ieraksts.
   2008. gadā   Žordi Savalls tika iecelts par Miera mākslinieku UNESCO Labas gribas vēstnieku programmā. 2009. gadā viņš kļuva par ES vēstnieku jaunrades un inovāciju jomā un no Katalonijas valdības saņēma Nacionālo Mūzikas un mākslas balvu.
   2008. gadā CD krājums Jérusalem, La Ville des Deux Paix: La paix Céleste et la Paix Terrestre saņēma Midem Klasiskās mūzikas balvu. Kopā ar Montserrat Figueras   Žordi Savalls ir saņēmis Prix Méditerranée  no Vidusjūras valstu literatūras centra Perpiņanā kā arī Vācijas Miera balvu. Mākslinieka apbalvojumu klāstā ir arī 2010. gadā iegūtā balva labākajam solistam par CD The Celtic Viol no Karaliskās Mākslas un zinātnes akadēmijas un Praetorius Musikpreis no Lejassaksijas Vācijā.
   2011. gadā CD krājums Dinastia Borgia tika apbalvots ar Grammy balvu kategorijā „Labākais maza ansambļa atskaņojums”, kā arī mākslinieks saņēma balvu par labāko Senās mūzikas CD no Starptautiskās Klasiskās mūzikas balvu organizācijas (ICMA).
     Francijas Kultūras departaments nesen iecēlis  Žordi Savallu par Mākslas un literatūras komandieri un Goda leģiona  ordeņa kavalieri, bet 2012. gadā viņš ieguva Léonie Sonning mūzikas balvu.


Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv