Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Pratum Integrum

Pratum Integrum

Programmā:

“Leipciga – Berlīne - Hamburga”
J.S.Baha un K.F.E.Baha mūzika
1. daļa
K.F.E. Bahs (1714-1788)
Symphonie e-moll for strings and Basso Continuo Wq 177  
Allegro Assai - Andante moderato - Allegro
J.S.Bahs (1685-1759)
Suite h-moll for traverse flute, strings and Basso Continuo BWV1067   
Ouverture
Rondeau
Sarabande
Bourrée I / Bourrée II
Polonaise / Double
Menuet
Badinerie
Soliste : Olga Ivušeikova (traversa flauta)
Starpbrīdis
2. daļa
K.F.E. Bahs (1714-1788)
Concerto A-dur for Violoncello, strings and Basso Continuo Wq 173  
Allegro
Largo con sordini. Mesto
Allegro assai
Solists: Pāvels Serbins (violoncello)
J.S.Bahs (1685-1750)
Concerto a-moll for Violino, Flute, Cembalo, strings and Basso Continuo BWV 1044  
Allegro
Adagio ma non tnto e dolce
Alla Breve
Adagio


Programmas piezīmes
          2014. gadā visa mūzikas pasaule un klasiskās mūzikas mīļotāji svin 300. gadadienu, kopš dzimis   Karls Fillips Emanuels Bahs (Carl Philipp Emmanuel Bach), viens no Johanna Sebastiana Baha dēliem un izcils vēlīnā baroka un klasiskā perioda komponists. Kaut gan ļoti populārs savu laikabiedru vidū, K.F.E.Bahs nebija tik plaši pazīstams romantiskajā laikmetā. Galvenais iemesls tam bija tāds, ka viņa skaņdarbi tikpat kā netika pārpublicēti; komponista manuskripti netika iespiesti un izdoti pēc viņa nāves  1788. gadā. K.F.E.Bahs sāka komponēt Leipcigā, kad arī viņa tēvs vēl bija aktīvs skaņradis; viņš mira 3 gadus pirms V.A.Mocarta nāves, uz visiem laikiem palikdams pēcbaroka paaudzes komponists, bet tajā pašā laikā – pavisam jaunas muzikālās valodas attīstības līderis. Orķestris Pratum Integrum ir sagatavojis programmu, kurā mēs vēlējāmies atskaņot kopā un salīdzināt dažus K.F.E.Baha un viņa tēva darbus.  Mēs esam spēlējuši retus skaņdarbus, bet īpaši šim koncertam mēs izvēlējāmies abu komponistu pazīstamākos sacerējumus. J.S.Bahs tiks pārstāvēts ar savu Svītu traversa flautai un stīgu instrumentiem  un tā saukto Trīskāršo koncertu la minorā tādai pašai instrumentu grupai kā  5. Brandenburgas koncertam. Starp K.F.E.Baha kompozīcijām mēs esam izvēlējušies divus skaņdarbus orķestrim, kuri attiecas uz K.F.E.Baha Berlīnes periodu, kad viņš spēlēja cimboli Prūsijas karaļa Fridriha Lielā galmā.   Simfonija  mi minorā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām dižajām simfonijām  "Strum und Drang" (Vētras un dziņu) laikmetā. Vēlāk Hamburgā, Bahs tai pievienoja metāla un koka pūšamos instrumentus, bet mēs atskaņojam simfonijas pirmo – stīgu – versiju no Berlīnes laika. Slavenais Koncerts la mažorā – ir pēdējais starp viņa trijiem koncertiem čellam. Kaut gan tam ir arī varianti cimbolei un flautai, tieši čellam šis Koncerts bija iecerēts sākotnēji.
Orķestris Pratum Integrum muzicē ar autentiskiem instrumentiem. Tā latīņu nosaukuma tulkojums ir “nenopļauta pļava”, un tas simbolizē orķestra plašo repertuāru no baroka līdz klasicisma periodam, kas mūsdienās ir mazpazīstams. Šis ir vienīgais orķestris Krievijā, kurā ir pārstāvētas visas vēsturisko instrumentu grupas: stīgu, pūšamie un sitamie instrumenti, turklāt tie visi izgatavoti  no 18. līdz 19. gadsimtam vai arī nokopēti no attiecīgā perioda paraugiem. Pratum Integrum savos koncertos rūpīgi atveido skaņdarbus, izmantojot oriģinālus traktātus, pirmavotus un laikabiedru atstātos aprakstus.  
Orķestris dibināts Maskavā 2003. gadā un tūdaļ ieguvis neparasta, izcila un augsti profesionāla mūziķu kolektīva reputāciju ar noslieci uz strauju tempu un dzīvīgu, svaigu interpretāciju. Kopš tā laika orķestris atskaņojis vairāk par 300 kompozīcijām krievu publikai, tostarp nesen no jauna atklātus krievu komponistu darbus, kurus kādreiz spēlēja impērijas galma koncertos, franču mūziku, kas priecēja Luiju XIV un Luiju XV, Telemana uvertīras, kas bija ļoti populāras Vācijā 18. gadsimtā, kā arī Mocarta, Haidna un Bēthovena  laikabiedru skaņdarbus.
Izmantojot autentisku spēles tehniku, Pratum Integrum muzicējuši koncertos kopā ar vadošajiem Eiropas mūziķiem un šīs jomas speciālistiem: Trevor Pinnock (AK), Sigiswald un Wieland Kuijken (Beļģija), Alfredo Bernardini (Itālija), Paul Esswood (AK), Simone Kermes (Vācijay), Christophe Rousset (Francija), Philippe Jaroussky (Francija), Paolo Grazzi (Itālija), Pierre Hantai (Francija), Claire Lefilietre (Francija), un citiem.
Orķestris Pratum Integrum ir piedalījies vairākos nozīmīgos starptautiskos festivālos : Tage Alter Music (Regensburga; 2006), Musica Antiqua (Brige; 2006), Nordlysfestivalen (Tromsø; 2009, 2011), Earlymusic Pēterburga; 2009–2012), Dekabrskie Vechera (Maskava; 2009-2012), G.Ph.Telemann International Festival (Magdeburga; 2010), Utrecht Festival Oudemuziek (2013), Tage Alte Music WDR (Herne, 2013), Silbermann Fesispiele (Freiberga, 2013) un citos.
Orķestris ierakstījis vairāk nekā piecpadsmit albumus ar Caro Mitis zīmolu. Starp tiem ir monogrāfiski albumi, kas veltīti mūziķiem, kas līdz šim bijuši pazīstami tikai mūzikas zinātniekiem: Tietz, Rosetti, Wölfl un Platti, Haessler. Lielākā daļa no šiem albumiem ir augstu novērtēti svarīgos ārzemju mūzikas žurnālos (Diapason, Toccata-Alte Musik aktuell, Le Monde de la Musique, Positive Feedback Online un citos).

Olga Ivušeikova (traversa flauta) dzimusi 1971. gadā Maskavā. Piecu gadu vecumā viņa sāka mācīties mūziku Maskavas Gņesinu Mūzikas koledžā  (pr. A.Korneev, pr. L. Mironovich). Pēc tam viņa turpināja studijas Maskavas Čaikovska konservatorijā pie Profesora Yuri Dolzhikov. 2003-2005  mūziķe apguva baroka flautas un agrīnās mūzikas spēli Leipcigā, Vācijā,  Felix Mendelson Bartholdy Mūzikas un teātra universitātē (pr. B.Csalog). Olga 16 gadu vecumā  uzvarējusi Krievijas Nacionālajā konkursā, ieguvusi speciālo balvu   Starptautiskajā flautistu konkursā Scheveningen (Holande) un 2. godalgu  Starptautiskajā Agrīnās mūzikas ansambļu konkursā Van Wassenaer (Hāga, Holande). 1997. gadā viņa kļuva par pasniedzēju Maskavas Čaikovska konservatorijā, kur 2006. gadā kļuva par asociēto profesori.  O.Ivušeikova uzstājas kā soliste kopā ar simfoniskajiem orķestriem un instrumentālajiem kamermūzikas ansambļiem gan Krievijas pilsētās, gan ārzemēs (Vācijā, Austrijā, Holandē, Lielbritānijā, Šveicē, Itālijā, ASV). Kopš 2003. gada Olga Ivušeikova ir Pratum Integrum soliste. Muzicēšana ansamblī aizņem nozīmīgu daļu O. Ivušeikovas koncertdzīvē. Viņa spēlējusi kopā ar tādiem slaveniem mūziķiem kā A. Lyubimov, N. Gutman, W Kuijken, M Pekarski, Jan de Win, А. Bernardini, T. Alikhanov un piedalījusies gan modernās, gan senās mūzikas festivālos Neues Musikforum (Austrija), Villa Musika (Vācija), Istanbul Bach Festival (Turcija), Moscow Autumn, Alternative (Maskava).
Pavels Serbins (baroka čells, mākslinieciskā vadītāja darbs). Pabeidzis Gņesinu  Speciālo mūzikas skolu, Pāvels iestājās Maskavas Čaikovska Valsts konservatorijā. Viņš studēja pie Dmitry Miller (čells), Alexander Rudin (kamermūzika), Alexander Galkovsky (kvarteti).  1999, gadā mūziķis iestājās Hāgas Karaliskajā konservatorijā, kur mācījās   pie izcilajiem profesoriem Wieland Kuijken (viola da gamba) un Jaap ter Linden (baroka čells). Mākslinieks turpināja pēcdiploma studijas pie Alexander Rudin un kopš  2004. gada pats māca baroka čella, kvarteta un kameransambļa spēli  Maskavas Čaikovska Valsts konservatorijā. 2000. gadā  Pāvels kļuva par laureātu Premio Bonporti konkursā (Itālijā) un Van Wassenaer Concurs (Nīderlandē), viņš ieguvis balvas arī Briges Starptautiskajā agrīnās mūzikas konkursā (1999); ticis sumināts kā laureāts Juventus (Francijā). Pāvels daudz uzstājas Eiropā  un Krievijā, piedaloties  San Soussi Festival, Festival Van Vlaanderen., Earlymusic Festival (Pēterburga), Utrext Oude Muziek Festival un citos festivālos. Viņa repertuārs aptver virtuoso skaņdrabus čellam (kameransambļos un ar orķestri), darbus viola da gamba, kvartetus un kamermūziku klavierēm (piano-forte). Pāvels Serbins muzicējis kopā ar  Simon Standage, Wieland Kuijken, Alexey Lubimov un citiem tādu diriģentu vadībā kā  Reinhard Goebel, Paul Goodwin, Anthony Halstead u.c. 1997. gadā viņš nodibināja ansambli  A La Russe kopā ar  piano-forte mūziķi Olgu Martinovu. Tas bija pamats orķestra  Pratum Integrum izveidei, kuru  Pāvels vada kopš  2003.gada.  Pratum Integrum ir vienīgais krievu orķestris, kas spēlē vēsturiskos instrumentus. 2008. gadā Pāvels uzsāka diriģenta karjeru.   Viņa diskogrāfijā ir ap 30 kompaktdiskiem, ieskaitot solo ierakstus.
Sergejs Filčenko (baroka vijole) dzimis Pēterburgā mūziķu ģimenē, vēlāk viņš studēja Pēterburgas Mūzikas koledžā un Pēterburgas konservatorijā. Viņš spēlējis dažādos orķestros, tādos kā Pēterburgas Operas orķestris, un kameransambļos un pat atskaņojis folkroka darbus pazīstamajā krievu grupā Epos. 1990. gadā viņš pievienojās ansamblim  Musica Petropolitana, spēlējot vijoli un altu, un studēja baroka vijoles spēli pie  Marie Leonhard. S. Filčenko ieguvis pirmo godalgu  Van Wassenaer Concours Amsterdamā un saņēmis goda diplomus starptautiskos mūzikas konkursos  Brigē (1996) un Amsterdamā (1997). 1995. gadā  mākslinieks ieguva speciālo balvu par labāko interpretāciju  Locatelli Violin Competition Amsterdamā. Pārējā laikā viņš ir 1. vijoles koncertmeistars orķestrī  Pratum Integrum, uzstājas Krievijā un ārzemēs un piedalās daudzu   CD un radio ierakstos. Viņš ir vadījis meistarklases Anglijā, Vācijā un ASV.
Olga Martinova ir vadoša krievu klavesīniste un   orķestra Pratum Integrum soliste (kopš 2003.g.), kā arī viena no krievu klavesīna skolas dibinātājiem. Martinovas mūziķes karjera sākās drīz pēc  skolas Ecole Nationale de Musique de Bobigny un Maskavas Konservatorijas pabeigšanas, kurā viens no viņas skolotājiem bija slavenais pianists Aleksejs Ļubimovs. Olga ieguvusi balvas duetā ar Pavelu Serbinu Van Wassenaer un Premio Bonporti konkursos, kā arī sniegusi neskaitāmus koncertus Eiropā (t.sk. Oude Muziek Utrehtā, Musica Antiqua Brigē un Tage alter Musik Regensburgā). Daloties ar pārējiem mūziķiem viņu entuziastiskajā interesē par jaunatklātām senām kompozīcijām, Olga spēlējusi Platti, Schobert, Wölfl, Fodor, Bortnyansky un Hassler darbus, nereti Krievijā izpildot tos pirmo reizi. Viņa ierakstījusi sešus albumus krievu-holandiešu zīmolam Caro Mitis, ieguvusi Klasiskās mūzikas balvu  Prelude Classical Music Award par Baha Angļu svītu atskaņošanu un 5 zvaigžņu atsauksmi itāļu žurnālā  Musica par Johana Kristiāna Baha Klavieru sonātēm; šis albums ieguva arī Mēneša kompaktdiska goda nosaukumu vācu žurnāla Toccata rīkotajā aptaujā. Olga Martinova ir pasniedzēja divās Krievijas spožākajās mūzikas mācību iestādēs: Gņesinu Mūzikas skolā un Maskavas Konservatorijā. 2010. gadā trīs viņas studentes Marija Uspenskaja, Aleksandra Nepomņaščaja un Olga Paščenko kļuva par laureātēm Baha mūzikas konkursā Leipcigā, Volkonska konkursā Maskavā,  un Musica Antiqua konkursā Brigē.


 

 

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv