Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Misia (Fado), Portugāle

 

Misia

 Misias dzīve ir muzikāls, poētisks un ģeogrāfisks ceļojums – tas, protams, ir būtiski māksliniecei, kura augusi krāšņas un bagātīgas divu kultūru saplūsmes ietekmē – smeļoties no tēva atturīgās portugāļu buržuāzijas vides un mātes un vecmāmiņas artistiskās Spānijas pasaules uztveres.

Dziedātājas bērnība aizritēja dzimtajā pilsētā Porto, kur viņa pirmoreiz dziedāja fado strādnieku publikai, kura pulcējās fado klubos (casas de fado). Sasniegusi pilngadību, Misia pārcēlās uz Barselonu, kur sāka karjeru mākslīgo spīguļu, spalvu un minimāla apģērba pasaulē leģendārajos Paralelo (Katalonijas Brodveja) kabarē, kur valdīja destape laikmets (skurbinošas seksuālas brīvības laiks pēc Franko nāves) ar kiča kostīmiem, pārmērīgu grimu un samākslotām manierēm.  Lai tur vai kas, Mísia bija apņēmusies apgūt amata noslēpumus.

Vēlāk viņa devas uz Madridi – pilsētu, kura atdzīvojas naktī. Sākās pirmie īstie šovi, parādījās ģeometrisks matu griezums un personība... Vairākus mēnešus katru rītu Misia mācījās pa piecām jaunām dziesmām no milzīgā pasaules popmūzikas klāsta un dziedāja tās televīzijā.

Pēc daudziem eksperimentiem (tā arī neizlemjot, kā izpaudīsies viņas mākslinieciskais aicinājums), Mísia – kas nebija aizmirsusi savu padsmitnieces pieredzi, dziedot fado tumšās piesmēķētās casas de fado, kas bija stāvgrūdām pilnas ar visraibāko publiku – nolēma atgriezties mājās. Viņa apmetās Lisabonā ar konkrētu mērķi: dziedāt PATI SAVU fado. Pirmo reizi mūžā viņai bija pilnīgi skaidrs, ko viņa vēlas darīt.

Ierodoties viņa sajuta pret fado naidīgumu, kas bija parādījies cilvēkos pēc Salazara diktatūras krišanas. Režīms bija izmantojis fado kā propagandas, apspiešanas un manipulāciju instrumentu. Izņemot dažas dziesmas ar lieliskiem tekstiem, fado stāstīja par pazemīgo, nabago Portugāli, bez ambīcijām, toties apmierinātu ar dzīvi.

Tādējādi Mísiai bija jāveic grūts uzdevums. Viņa sāka žanra “inventarizāciju”, atlasot tradicionālās fado dziesmas un lūdzot dzejniekiem sarakstīt jaunas literārās vārsmas. Viņa atkal iekļāva ielas fado ansamblī vijoli un akordeonu, kurus bija dzirdējusi bērnībā, un pievienoja klavieres kā 19.gs. aristokrātu salonos,  estētiski transformējot fado saturu un formu.

Īsumā, tūlīt pēc atgriešanās Portugālē, Mísiai sāka rasties ienaidnieki. Kreisi noskaņotie apsūdzēja viņu par pievēršanos konservatīvam, reakcionāram stilam, kamēr tradicionālisti nosodīja viņas tēlu un vēstījumu, kā arī sadarbību ar dzejniekiem, kuru politiskā pārliecība bija vispārzināma, un viņas noraidošo attieksmi pret vecajām tradīcijām, kas apvija fado.    Mísia bija īsta jaunatklājēja ar visiem izrietošajiem riskiem, ieskaitot draudošo vientulību savas paaudzes mākslinieku vidū.  

Pirmos panākumus viņa pieredzēja ārzemēs – vispirms Spānijā un Japānā, pēc tam Francijā un Vācijā. Vēlāk atnāca starptautiska popularitāte. Kopš  1993. gada viņa ir ieņēmusi otro vietu aiz Amālijas Rodrigesas (Amália Rodriguez) uz pasaules vadošajām skatuvēm un piedzīvojusi triumfu dažādos kontinentos.

Jau uz pirmajiem ierakstiem publika atsaucās ar lielu entuziasmu. Būdama nemainīgi radoša, Mísia saņēma vienu apbalvojumu aiz otra. Viņas otrais disks  Mísia Fado  tika izdots Japānā, Dienvidkorejā un Spānijā. Tanto menos tanto maís iekaroja  Académie Charles Cros balvu. Disks Garras dos Sentidos tika pārdots 250 000 eksemplāru skaitā. Diskā  Paixões Diagonais klavieru pavadījumu spēlēja  Maria João Pires.

Albums Ritual, veltījums dziedātājiem, kas uzstājās casas de fado, tika ierakstīts 50. gadu stilā, vienā paņēmienā, izmantojot tā laika mikrofonus. Pēc albuma iznākšanas Mísia uzstājās ar fado Aviņonas festivālā. Albumā Canto iezīmējās viņas novirzīšanās no fado žanra, un sadarbība ar portugāļu ģitāristu un komponistu  Carlos Paredes. Stīgu kvartets papildināja albuma muzikālo krāsainību. Tas izpelnījās ierakstu kritiķu balvu Vācijā.   Nākošais - Drama Box – bija ārkārtīgi kaislīgs albums ar tango, bolero un fado, un tajā ir redzama Fanija Ardāna, Miranda Ričardsone, Ute Lempere, Carmena Maura un Marija de Medeirosa. Šova fonu veidoja franču fotomākslinieces Sophie Calle fotogrāfija.

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv