Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

L'Arpeggiata
Francija, baroka grupa

L'Arpeggiata

Franču ansamblis L'Arpeggiata dibināts 2000.gadā, un to vada Kristina Pluhara. Ansamblī spēlē vairāki Eiropas atzītākie solisti, kuri uzstājas kopā ar izciliem baroka un tradicionālās mūzikas dziedātājiem. Viņu mērķis ir iedzīvināt gandrīz nepazīstamu repertuāru, savā mākslinieciskajā darbībā koncentrējoties galvenokārt uz 17. gadsimta franču un itāļu mūziku.

L'Arpeggiata instrumentālo improvizāciju pamatā ir atšķirīga pieeja dziedāšanai kā vokālai interpretācijai, ko ietekmē tradicionālā mūzika, un atraktīvu uzvedumu radīšana.

Kopš dibināšanas ansamblis L'Arpeggiata saņēmis lielu klausītāju un kritiķu atsaucību. Pārdoti vairāk par 100,000 viņu kompaktdisku, ko ierakstījusi firma Alpha Recordings, un saņemtas izcilas recenzijas par viņu ierakstiem un koncertiem. Ansambļa albumu La Villanella, ar Džirolamo Kapsbergera skaņdarbiem izdevums Repertoire des disques 2001. gada septembrī atzina par mēneša notikumu, un tas saņēma Premio Internationale del disco per la musica italiana. Viņu otrais CD Homo fugit velut umbra, kas veltīts Stefano Landi daiļradei, tika novērtēts kā 10 de Repertoire, Diapason Découverte, BBC Nedēlas CD, Amadeus (Itālija) Mēneša CD un Pizzicato (Luksemburga) Prix Exellentia. La Tarantella, kas piedāvā baroka un tradicionālās mūzikas sintēzi, novērtēts kā 10 de Repertoire, France Musique Nedēļas CD un Toccata (Vācija) Mēneša CD. All'Improvviso ansambļa trešais disks, tika apbalvots ar Opéra international Timbre de platine, BBC Magazine to nosauca par Mēneša CD un viņu jaunākais disks Rapressentatione di Anima et di Corpo ar Emilio de Kavaljeri skaņdarbiem saņēmis Šarla Krosa akadēmijas balvu.

Ansamblis L'Arpeggiata piedalījies lielākajos Francijas festivālos un Lufthansa Festivālā Londonā, Oude Muziek -Utrehtā, Festival de Pontoise, Printemps des Arts de Nantes, Les Baroquiales, Rencontres de Vezelay, Festival Musique Sacree de Fribourg, Klangbogen Vīnē, Pfigstfestspiele Melkā, Sommerklang Freiburgā, Academie Bach Arques-La-Bataille, Emociana Antigua -Madridē, Segni Barocci -Folinjo, Flagey à Bruxelles, Festival de St Michel-en-Thierache, Festival de Sablé-sur-Sarthe, Musica Antica Brigē, un citos.

2006. gadā, L'Arpeggiata piedalījusies vairāk nekā 50 koncertos uz prestižākajām skatuvēm Eiropā un ārpus tās: Londonā, Ženēvā, Telavivā, Austrijā, Beļģijā ar vairākām programmām, viena no tām ar Monteverdi mūziku (Il Ballo delle Ingrate) un ar espressione amorosa , otra ar tradicionālo Vidusjūras valstu mūziku un improvizācijām ar džeza akcentiem, kā arī programma, kas veltīta nezināmiem lieliskiem komponistiem, kā Luidži Rossi un citiem bagātīgās XVII gs. itāļu mūzikas pārstāvjiem.

L'Arpeggiata ir sākusi sadarbību ar starptautisko CD ierakstu firmu Naïve, kurā gatavo ierakstu sēriju publicēšanai 2006. gadā (oktobrī : albums Los Impossibles), un 2007. gadā (Monteverdi un Rosi), kā arī 2008. gadā.

Ansambli L'Arpeggiata atbalsta Francijas Kultūras ministrija, Drac Ile de Frane un France Telecom fonds.


Kristina Pluhara (Christina Pluhar)

Christina PluharPēc ģitāras spēles studijām savā dzimtajā pilsētā Grācā Kristina Pluhara mācījās lautas spēli pie Tojohiko Sato Hāgas Konservatorijā. Viņa saņēma izcilo Diplôme Supérieur de Perfectionnement, abslovējot Schola Cantorum Basiliensis, kur viņas pedagogs bija Hopkinsons Smits. Lautas studijas vēlāk tika turpinātas pie Maras Galasi Milānas Scuola Civica.

Kopš 1992. gada viņa dzīvo Parīzē, kur regulāri uzstājas kā soliste un continuo spēlētāja prestižos festivālos ar slaveniem ansambļiem, kā La Fenice, Concerto Soave, Accordone, Elyma, Les Musiciens du Louvre, Ricercar, Akademia, La Grande Ecurie et la Chambre du Roy, Concerto Köln, un ar ansambļiem, kurus vada Renē Žakobs, Aivors Boltons un Alesandro di Marči.

1992. gadā viņa izcīnīja pirmo godalgu Starptautiskajā Senās mūzikas konkursā Malmē ar ansambli La Fenice. Viņa nodibināja ansambli L'Arpeggiata un ar to ierakstīja disku sēriju ierakstu kompānijai Alpha Recordings. Kopš 1993. gada Kristina Pluhara pasniedz meistarklases Grācas Universitātē un kopš 1999. gada māca baroka arfas spēli Hāgas konservatorijā.



Lusilla Galeaci (Lucilla Galeazzi)
balss

Lucilla GaleazziLusilla Galeaci dzimusi Umbrijas reģionā Itālijā, un viņai ir klasiska balss: apvaldīta, izsmalcināta un tomēr tik eksplozīva savā enerģijā. Studējot Romas Universitātē, viņa sāka interesēties par Umbrijas tautas mūziku. 1977. gadā viņa pievienojās Džovannas Marini vokālajam kvartetam un kopā ar to piedalījās neskaitāmos koncertos un disku ierakstos līdz 1994. gadam. 1982. gadā viņa izveidoja pati savu programmu ar 60-to gadu itāļu dziesmām Un sogno cosi. Viņa piedalījās Roberto de Simones izrādēs Stabat mater Neapoles Operā, Carmina Vivvisea (1988), Processo e martirio du Giovanni d'arco (1989) Pizas Operā, un Rekviēmā P.P. Pazolini Sankarlo Teātrī. 1987.gadā viņa nodibināja savu grupu Il Trillo ar A. Sparanju un K. Rico.

Viņa bieži spēlē moderno mūziku un džezu - ar mūziķiem no ARFI Lionā, ar džeza trombonistu G. Šiafi darbā Tautovox, ar basistu P. Damiani, ģitāristu Batelemi izrādē La gomme, kopā ar džeza tubas spēlētāju Mišelu Godāru un čellistu V.Kurtuā viņa uzstājas ansamblī Trio rouge.

1991. gadā viņa uzstājās kā soliste ar Eiropas Džeza orķestri Strasbūrā. 1994. gadā viņa ierakstīja savu disku Cuore di terra, 2001. gadā tapa disks Lunario. Dziedātāja vada arī meistarklases Francijā un Itālijā.

Anna Diego
deja

Anna Diego

Programmas apraksts

LA TARANTELLA, Antidotum tarantulae (Zāles pret tarantula indi)

Tarantuls ir neliels indīgs zirneklis, kas sastopams Neapoles apkaimē un kura kodiens izraisa cilvēkiem dziļu miegainību, bieži bezsamaņu un var būt viņiem pat nāvējošs. Daudzi uzskata, ka tarantula indes īpašības mainās ik dienu un pat ik stundu, jo tā izraisa visdažādākās reakcijas sadzeltajiem cilvēkiem: daži dzied, daži smej, daži raud vai bez apstājas kliedz, daži guļ, kamēr citus moka bezmiegs, daži vemj, svīst, vai tos krata drebuļi ...

Kopš neatminamiem laikiem tautā dzīvo ticējums, ka tarantula sadzeltos var izdziedēt ar mūziku. Ļaudis domāja, ka cilvēku, ko sakodis tās vai citas sugas tarantuls, vajag ārstēt ar to mūziku vai dziesmu, kas tam visatbilstošākā. Ja cilvēku bija ievainojis Skumju Tarantuls, viņš kļuva apātisks, kūtrs, miegains. Savukārt, ja kādu sakoda Holeriskais Tarantuls, šis cilvēks kļuva nemierīgs, nelīdzsvarots, uzbudināts, nikns un ar tieksmi slepkavot un žņaugt. Ja reiz cilvēks bija sadzelts, vienīgās zāles bija deja un mūzika. Tikpat dažādas kā šīs kaites simptomi un cēloņi bija arī mūzikas formas tās ārstēšanai. Kopš viduslaikiem šo slimību pazina ar nosaukumu ‘tarantismo'.

Mūzikas paraugi, kas saglabājušies kā zāles pret tarantismu, ir pirmās pierakstītās tarantellas mūzikas vēsturē un aptver visu ostinato basu virkni un melodijas, kuras ar nelielām izmaiņām vēl joprojām sastopamas Dienviditālijas tautas mūzikā. Mūzika, deja un krāsas ir būtiskas terapijas sastāvdaļas un liela nozīme tiek piešķirta instrumentācijai. L'Arpeggiata pierāda, ka tarantellas aizraujošais ritms vēl joprojām spēj valdzināt kā izpildītājus tā klausītājus.

Atpakaļ

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv