Ievadvārdi

Programma

Mākslinieki

Norises vietas

Presei

Par festivālu

Festivāla vēsture

Aina Kalnciema

Atbalstītāji

Kontakti

Gustav Leonhardt

4. aprīlis plkst. 19,00 Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja Kolonnu zāle

Programmā: J. Frobergers

Gustav Leonhardt Gustav Leonhardt

Gustavs Leonhards (Gustav Leonhardt)

Jau gandrīz 50 gadus Gustavs Leonhards - klavesīnists, ērģelnieks un, kopš kāda laika arī diriģents - tiek uzskatīts par vienu no visatzītākajiem speciālistiem agrīnās mūzikas teorijā un praksē.

Iemantojis vispārēju atzinību ar saviem neskaitāmajiem mūzikas ierakstiem, kas ietver gan agrīnos baroka taustiņu instrumentu šedevrus, gan Mocarta sonātes, Leonhards ir veicis izšķirošu ieguldījumu, iesaistot muzicēšanu ar citu laikmetu instrumentiem vispārējā klasiskās atskaņotājmākslas plūsmā. Viņa visjaunākais devums VIVARTE katalogam ir triju kompaktdisku komplekts ar Telemana Parīzes kvartetiem (sadarbībā ar Kuijkenu ansambli, S3K 63115), darbu kopa, kas atskaņota uz Austrijas vēsturiskajām ērģelēm (SK 68262), un Vekmaņa (Weckman) un Frobergera tokātu un svītu virkne klavesīnam (SK 62732).

Līdztekus savai plašajai ierakstu darbībai Gustavs Leonhards ir daudz darījis, lai veicinātu vispārējo izpratni par agrīnās mūzikas atskaņošanas prakses jautājumiem. Kopš 1954. gada būdams Amsterdamas Konservatorijas profesors un Amsterdamas Nieuwe Kerk ērģelnieks, Leonhards panācis, ka Amsterdama kļuvusi par nozīmīgu centru muzicēšanā ar citu laikmetu instrumentiem. Patiešām var teikt, ka Gustavs Leonhards ar savu skolotāja un mūziķa darbību ir iedvesmojis veselu agrīnās mūzikas mākslinieku paaudzi, tai skaitā arī Bobu van Asperenu (agrīnie taustiņu instrumenti un ērģeles). Bartoldu Kuijkenu (Barthold Kuijken - traversa flauta un blokflauta) un Anneru Bilsmu (Anner Bylsma - čells).

Jaunībā, interesējoties par ērģeļu un klavesīna spēli, Leonards mācījās pie Eduarda Millera (Eduard Muller) Bāzeles Schola Cantorum. Viņš studēja arī muzikoloģiju Vīnē un kļuva par klavesīna spēles profesoru Vīnes Mūzikas akadēmijā.

Mākslinieks 1980. gadā apbalvots ar Erasma balvu un ir goda doktors Dalasas (1982) un Amsterdamas (1983) Universitātēs kā arī Hārvarda Universitātē (1991).Viņš publicējis nopietnu pētījumu par J.S.Baha Fūgas mākslu un ir redaktors pirmajam Sweelinck Edition sējumam (Darbi taustiņu instrumentiem). 1967. gadā Leonhards nospēlēja Johana Sebstiana Baha lomu Žana-Marijas Štrauba (Jean-Marie Straub) filmā par dižo mūziķi.

Atpakaļ

Baha muzikas fonds, Hipokrata iela 35-32, LV-1079, Riga, Latvija, talr.: 29208181, e-pasts: bachfestival@inbox.lv