PAR BALVU

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā.
1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas nav panīkusi, bet gluži pretēji - kļuvusi populārāka, atzītāka un, kas visvērtīgākais, izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan ļoti plaša klausītāju un skatītāju loka karsti gaidītu notikumu. Par to pirmajos LMB pastāvēšanas gados (1993-1995) liecināja publikas pārpildītā Lielās Ģildes zāle, kas galu galā koncerta rīkotājus kopš 1996. gada rosināja to pārcelt uz daudz ietilpīgāko Latvijas Nacionālās operas namu, kas arī ikreiz izrādās piepildāms. Vakara ceremonijas norisei seko Latvijas Radio klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji.
LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas atbildīgais un kvalitatīvais darbs. Žūrijas komisija darbojas visa gada garumā, apmeklējot koncertus un ik mēnesi tiekoties žūrijas sēdēs, kas tiek protokolētas, veidojot konkrētu laika periodu kopsavilkumus. Žūrijas komisijas noslēguma sēde notiek janvāra sākumā, un jau nākamajā dienā LR Kultūras ministrijas preses konferencē tiek paziņoti LMB laureātu vārdi.
Par LMB kā notikuma un procesa mākslinieciski augstvērtīgu un būtiski neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pati balva - mākslinieka Armanda Jēkabsona darinātā sudraba statuete. Formās vispārinātā, mūsdienīgi lakoniskā, siluetā skaidrā sudraba figūriņa viegli un skaisti piemērojama gan skatuves noformējumam, gan grafiskai zīmei.

LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Mūzikas informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un Latvijas Nacionālo operu. Kopš 1999. gada LMB pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 


Mākslinieka uzdevums - radīt cilvēkos spēju cerēt, tādējādi darot ikdienu izdzīvojamu un panesamu. Esmu gandarīts, ka Lielās mūzikas balvas sarīkojums daudzu cilvēku atmiņā jau kļuvis par noteiktu vērtību, kas sola atkalredzēšanos ar labāko mūsu kultūras dzīvē, kas sasniegts gada laikā. Esmu lepns par mūsu māksliniekiem, kas ar savu talantu nes Latvijas vārdu pasaulē un sniedz lielu muzikālu baudījumu.
Novēlu šai tradīcijai, kas sākta pirms vienpadsmit gadiem, nepārtrūkt, bet turpināties un dāvāt mums vēl daudzas skaistas tikšanās!

Raimonds Pauls
komponists,
Lielās mūzikas balvas iniciators


Mākslā objektīvi vērtēt, salīdzināt un izsvērt gandrīz nav iespējams. Kur nu vēl tik gaistošā jomā kā mūzika. Un tomēr...
Aizvadītājos gados Lielā mūzikas balva izveidojusies par sabiedrības pateicību mūziķiem - atskaņotājiem, komponistiem un baleta māksliniekiem par viņu profesionālo veikumu. Tā ir savas kultūras vērtību apzināšana un izgaismošana. Tā zināmā mērā ir bilance - apjaust, cik mēs esam bagāti.
Lai sudraba statuetes mirdzums neapsūbē, grācija nezūd un vērtība aug arī turpmāk!

Juris Karlsons
Profesors,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors


Lielā mūzikas balva ir sudrabā veidota statuete. Tās siluetā attēlots stilizēts sievietes figūras tēls. To ietver ažūrā veidotas smalkas sudraba līnijas, kas atspoguļo stīgu mūzikas instrumentu daļu un fragmentu kontūras. Statuete veidota telpiska, vieglām plūdlīnijām. Figūras silueta pieliektā galva simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā un baleta mākslā. Visas šīs statuetes, kas pasniegtas laureātiem, ir roku darbs. Tas ir mans mīlestības darbs un velte mūsu mākslas spilgtākajiem talantiem.

Armands Jēkabsons
metālmākslinieks,
Lielās mūzikas balvas autors


Manifestum non eget probatione.
Tam, kas ir skaidrs, nav vajadzīgi pierādījumi - teica gudri ļaudis sirmā senatnē.
Šodien jūs var no visas sirds apsveikt un teikt vislabākos vārdus un vistālejošākos novēlējumus, jo jūsu darbs un pūles ir vajadzīgi, lai mēs sajustu skaistuma, mākslas un mūžības elpu. Lai sajustu, ka dzīvojam. Tas ir skaidrs! Tikai nepagurt! Tikai turpināt!

Patiesā mīlestībā un cieņā,
Jānis Stradiņš
profesors,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents


Lielā mūzikas balva - tā ir augsta atzinība, tas ir prieks un gandarījums. Īss brīdis skatuves starmešu gaismā, kurā tu saproti - balva jau nav galvenais. Galvenais ir mīlēt mūziku un kalpot viņai, kalpot ar katru savas dzīves dienu vairāk, būt laimīgam šajā kalpošanā un zināt, ka nekā skaistāka un patiesāka dzīvē nav.
Mūzika ir visgrūtāk, visneiespējamāk vārdos izsakāmā mākslas joma - vārdi beidzas. Un tad ir kā ārkārtīgi skaistajā un dziļajā Šūberta veltījumā Mūzikai - bijība, pielūgsme mijas ar ilgām pēc kaut kā liela, vēl neaizsniegta. Es pateicos tev... Es pateicos.

Arturs Maskats
komponists


Lielajā mūzikas balvā apvienojas mākslas mūzas, kas runā dažādās, atšķirīgās valodās, bet tām ir viens kopējs avots - mūzika. Un tai pieder pēdējais vārds, jo mūzikā viss ir pateikts, vajag tikai ieklausīties.

Žermēna Heine-Vāgnere
operas soliste


Būt dzirdīgam, būt jūtīgi atvērtam - tikai divi un šķietami tik vienkārši ir nosacījumi, lai mūzika, no mūziķu meistarības un dvēseles dzimusi, tajā pašā brīdī ietiektos tieši katra klausītāja dvēselē. Viena un vienlaicīga jūtu viļņa brīnums - vai ne tādēļ tik daudzi par mūziku teikuši: izredzētā starp visām mākslām?
Kopš Latvijā iedibināta Lielā mūzikas balva, kopš desmit izcilības ik gadu var tikt izraudzītas sudraba statuetei un sava lielā gandarījuma vakaram, sevišķi izredzēti, man liekas, esam arī mēs, klausītāji: mums tiek dota iespēja aizvadītā gada visskaistākos brīžus vismaz daļēji atsaukt un izdzīvot vēlreiz - visus vienā skanošā, mirdzošā vakarā.
Ne ar ko nesalīdzināms, Lielās mūzikas balvas vakaros uzvilnī lepnums par mūsu izcilajiem talantiem: tie ir viņi, kas liek mūzikas brīnumam dzimt, skanēt, vibrēt un atbalsoties. Bet sirds dziļumos arī patrīsuļo prieks, ka man savulaik bija lemts būt starp šī brīnišķīgā iedibinājuma pamatu licējiem.

Rūta Muižniece
mākslas maģistre