Jaunpils
pils
(celta 1301. gadā)
Jaunpils pils ir
tipiska bruņinieku pils - ūdenscietoksnis, kurā
atspoguļojas visa Kurzemes vēsture, sākot ar Livonijas
ordeņa laikiem un beidzot ar mūsu dienām. Tā ir viena
no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi
savu sākotnējo izskatu.
Gandrīz četrus gadsimtus pilī valdījuši sena vācu
bruņinieku dzimta - baroni fon der Rekes, kuri slaveni
ar savu bagātību un karotmāku: Matiass fon der Reke
1605. gadā kaujā pie Salaspils uzvarējis pašu zviedru
karali Kārli IX. Piecus gadus pilī dzīvojusi
pazīstamā 18. gs. vācu dzejniece Elīza fon der Reke,
kas ļoti mīlējusi pastaigāties pa veco pils parku.
Vēl šodien atrodams senais mīlestības tiltiņš.
Jaunpils ir apvīta teikām un leģendām, kuras stāsta
gan par vācu pili, gan seno zemgaļu pili - Indriķa
hronikā pieminēto Baboti, kas atrodas 2 km no Jaunpils
centra.
Pils vērtīgākais
mākslas darbs - 15-16. gs. marmora cilnis "Madonna
ar bērnu".
VĒSTURISKAS ZIŅAS
par Jaunpili atrodamas šī gadsimta sākumā izdotajās
grāmatās:
Schmid Die Burgen des deutschen Ritterordens in
Kurland,
Pirang H. Das baltische Herrenhaus,
Sitzungs-Berichte der Kurländischen Gesellschaft
für Literatur und Kunstnebst Veröffentlichungen des
Kurländische Provinzial - Museums aus den Jahre 1888.
Tafeln J. Mitau
JAUNPILS BAZNĪCA.
Jaunpils mūra baznīca celta no 1592. gada līdz 1638.
gadam. Ilgais celtniecības laiks izskaidrojams ar to, ka
1600. gadā sākās Trīsdesmitgadu karš, kurā aktīvu
dalību ņēma Jaunpils dzimtkungs un poļu karaspēka
virsnieks Matiass fon der Reke.
Ievērojamākās mākslas vērtības baznīcā ir
kokgriezumā veidotie altāris un kancele, kurus 1648.
gadā baznīcai uzdāvināja Jaunpils barons Matiass
Dītrihs fon der Reke, kad precējies ar Kristīni
Suzannu fon Denhofu.
Jāpiebilst, ka
tagadējā altārglezna ir latviešu rakstnieka,
gleznotāja un vijoļmeistara Kārļa Ieviņa
darbs.Iepriekšējās altārgleznas autors, vācu
gleznotājs Jūliuss Dērings aprakstījis Jaunpils
baznīcu savā 1889. gadā iznākušajā grāmatā Das
alte Neuenburg in Kurland.
[MUZEJS]
[KULTŪRAS
NAMS]
[VIESNĪCA]
webmaster
ceturtdiena, 2002. gada 04. jūlijs
|
