Anitra Tumševica
Anitra Tumševica
Anitra Tumševica EN

"Anitras Tumševicas mūzikas telpa ir Skatuve. Emociju tagadnes laiks. Komponistes daiļradē ikviena izvēlētā kustība - deja un lūgšana, dziesma un etīde - dziļi savijas ar žanra muzikālās izteiksmes vaibstiem, savas tēlojošās dabas nosacījumiem, savukārt meklētā satura izpausmes mērs Anitras Tumševicas mūzikā aizvien vēl traucas kādu kaislīgu ideju virzienā. Mērķtiecība nepiepildāmības priekšā.

Mūzika kā cilvēka ideālisma un sapņu pastiprinājums.

Komponēto darbu plašais saraksts pierāda, ka gadu gaitā dinamiski ir raisījies manāmi atšķirīga temperamenta manifests latviešu jauno komponistu vidū. Visnotaļ enerģisks un nereti dramatisks ir A.Tumševicas sacerētās mūzikas raksturs. Mūzika top skaudru kontrastu rezultātā un ir dziļi gremdēta skaistuma apdziedāšanas mākslā.

Komponistes interesi radoši saista N. Rimska-Korsakova, M. Ravela un I. Stravinska instrumentāli krāšņās partitūras. Iespējami plašā žanru amplitūdā kā kompozīcijas mākslas autoritātes uzlūko O. Mesiānu, B. Britenu, Em. Dārziņu, M. Viļumu, A. Dzenīti, Ē. Ešenvaldu,
P. Plakidi, K. Sāriaho un Dž. Šelsi.

Sev kā būtiskāko žanru Anitra nosauc operu.

Teātra princips konstatējams jau aizvadīto gadu instrumentālajā mūzikā (Adagio orķestrim, trio Viena diena, klarnešu kvartets Spēlītes, kvartets Maskas, cikls Projekcijas) un savā skaņu pasaulē autore nevairās arī no šova momenta.

Strādājot pie operas Sarkans, komponiste atzīst: Opera ir mana maģiskā pasaule, kurā skaņu tēlos pārtop ikdienas dzīvē sastopami reālie prototipi. Ar mūzikas izteiksmes līdzekļu arsenāla rīkiem viņi kļūst spilgti un efektīgi. Man patīk, ka drīkstu saviem izvēlētajiem tēliem piedēvēt dažādus muzikālās formas ietērpus un raksturus.

Anitra uzkrāj radoši praktisku pieredzi orķestros, būdama vijolniece, apmeklējot teātra mākslas dažādus pasākumus, jaunus impulsus smēlusies kompozīcijas meistarklasēs Čehijā, Dundagā un elektroakustiskās mūzikas vieslekcijās pie Jana Mareša Rīgā. Būtisku lomu viņa piešķir jaunu mūzikas ierakstu regulārai iepazīšanai un partitūru analīzei. Starp savas iedvesmas avotiem autore min arī dabu, dzeju, arhitektūru un glezniecību - jeb Anitras vārdiem sakot - visu skaisto.

Anitras Tumševicas darbus raksturo eksperimentālisms (skaņu organisma preparējums – skaņu kopuma pētījums skaņdarbos Adagio, Klusuma mirdzums, la corde, Parabolas; labdabīga huligānisma akcija ciklā Projekcijas, kura daļām izvēlēti zīmīgi nosaukumi, piemēram, Gaisma korim, Teātris kameransamblim, Romāns sešiem u.c .), izteiksmīgs programmātisms (izvērstas formas sacerējumos Passion, Vecā kalna noslēpums, Oratio, Sarkans u.c.) un pievēršanās 20. gadsimta kompozīcijas tehnikām - sonorikai, aleatorikai un spektrālās mūzikas pamatsistēmai (skaņdarbi Klusuma mirdzums, la corde, Zelta jūrā iebrist viegli, Pērles un elektroakustiskās mūzikas kompozīcija Parabolas)."

Zane Prēdele

Biogrāfija

1978.-89.g. E. Dārziņa mūzikas vidusskola, Romāna Šnē vijoles klase.
No 1989.-92.g. Latvijas Mūzikas akadēmija, profesora Uda Sprūdža vijoles klase.
Ar prof. Ulda Sprūdža un koncertmeistares Venetas Miķelsones atbalstu diplomande Starptautiskajā vijolnieku konkursa Šontālē 1990.g.
1991.g. kameransambļa sastāvā pārstāvēta LVK- Berlīnes MA muzicējot kopā ar izciliem mūziķiem Ilzi Urbāni, Viesturu Vārdauni, Gati Ulmani.
1992.g. dalība Starptautiskajā J.Menuhina vārdā nosauktajā vijolnieku konkursā Folkestonā (Lielbritānija), arī ar Ulda Sprūdža un koncertmeistares Venetas Miķelsones atbalstu.
No 2000.gada - kompozīcija Latvijas Mūzikas Akadēmijā pie prof. Selgas Mences, instrumentācija – pie prof. Romualda Kalsona.
No 2001 -2003.g. dalība Rīgas Festivāla orķestrī, Rīgas Kamermūziķos.
No 2001.gada - Jaunajā Rīgas Kamerorķestrī, no 2005.gada - 2 vijoļu grupas koncertmeistare.
2005.gadā aktīva dalība Ano Peta improvizācijas meistarklasēs Rīgā.
Papildinātas zināšanas un prasmes meistarklasēs kompozīcijā “Česki Krumlov 2003” pie komponistiem Mareka Kopleneta, Lasse Torensena, Helmuta Oeringa un 2006.gadā Dundagas meistarklasēs pie komponistiem Klāsa Torstenssona (Klass Torstensson), Rolfa Valina (Rolf Wallin) un Džona Vūlriča (John Woolrich), kā arī 2006.g.okt. Meistarklases kompozīcijā un elektroakustiskajā mūzikā pie IRCAM komponistiem Yan Maresz, Mauro Lanca, pie Somu komponista Veli Mati Pūmalas (Veli–Matti Puumala). 2007.gada oktobrī, festivāla Arēna ietvaros - dalība starptautiskajās kompozīcijas meistarklasēs pie Džona Palmera kā arī pie Šveices komponista Volfganga Heinigera. 2008.gada oktobrī, festivāla Arēna ietvaros – papildinātas zināšanas pie Heinca Holligera.

 

Darbi:
  • Pirmais lielas formas darbs “Surrexit Christus, spes mea” ( “Kristus ir augšāmcēlies, cerība mana” – lat.) top simfoniskam sastāvam, ko atskaņo kristīgu profesionālu mūziķu kustības CRESC dievkalpojumā 2000.gadā Jēzus baznīcā, dir. Guntis Kumačevs;
  • septiņas miniatūras stīgu kvartetam;
  • Jēzus baznīcā atskaņota garīga dziesma soprānam un orķestrim “Viņa žēlastība”, soprāns Evita Zālīte, dir. Guntis Kumačevs.
  • 2001. gadā miniatūri skaņdarbi klavierēm “Rasas piliens”, “ Skice”,
    koncertetīde “Sikspārnis”, kas veltīta 11.septembra traģiskajiem notikumiem Amerikā;
    skaņdarbs flautai solo “Spārni” , ko atskaņo un Kristīgā Radio studijā ieskaņo flautiste Anita Kalniņa, bet 2005. gada 23.septembrī skaņdarbs tiek atskaņots Tokijā, Latviešu Mūsdienu mūzikas koncertā;
    Putna bērns” soprānam, čellam un sitaminstrumentiem.
  • 2002.gadā trio “Viena diena” (“One day”) vijolei, alta saksofonam un akordeonam. (šis skaņdarbs ieskaņots Kristīgajā radio, piedaloties Aldim Jurisonam, Ilzei Paeglei un skaņdarba autorei)
    Kanons vasarai” marimbai, čellam un arfai;
    Trīs blēņu dziesmas” sieviešu korim.
    Sonāte” klarnetei, čellam un klavierēm.
  • 2003.gadā skaņdarbs čellam un sitaminstrumentiem
    The secret of the old Mountain” , ko atskaņo tādi izcili mūziķi kā Ieva Puriņa, Elīna Endzele, Virdžīnija Laube, Kaspars Kurdenko, Rihards Zaļupe, dir. Guntis Kumačevs;
  • Piedaloties projektā “AIZMIGUŠIE” mūzika īsfilmai “Bērni” , ieraksts veikts Latvijas Radio, dir. Guntis Kumačevs.
  • 2004.gadā skaņdarbs “Adagio” (orķestrim) Jaunās Mūzikas festivāla ARĒNA ietvaros studentu koncertā (29.okt.), dir. Andris Vecumnieks.
    Adagio - fragments no koncertieraksta. Festivāls ARĒNA, dir. Andris Vecumnieks.
  • En parlant en sous-entendus ou complètement irréel ( pustoņos runājot, jeb pilnīgi nereāli) trompetei solo, 2004.
  • 2005.gadā festivāla ARĒNA studentu koncertā atskaņots skaņdarbs “passion” (stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem), dir. Andris Vecumnieks.
    Passion
  • Vēl 2005. gadā skaņarbs pūtēju orķestrim “Dzirksteles” , pirmatskaņojums - 2007.g.maijā, dir. Jānis Puriņš
  • Blaze of silence” ("Klusuma mirdzums") pūtēju orķestrim, 2006, pirmatskaņots 2006.g. nov. Somijā, dir. Guntis Kumačevs
    Blaze of silence
  • Oratio” ( “Lūgšana”), korim, ērģelēm un stīgu kvartetam, pirmatskaņojums 2005.gada 9.decembrī, Rīgas Domā, dir. Guntars Prānis.
  • “la corde” (stīga) simfoniskajam orķestrim (2005.g.), pirmatskaņojums 2007.g.aprīlī, dir. Laura Staša ; 2009.g.12.janv. – JVLMA studentu orķestris, dir. Ainārs Rubiķis.
  • “Pērles” 12 balsīm ar Ojāra Vācieša tekstu (2006.g.), dir. Ainārs Rubiķis
    The Pearls for 12 voices
  • “Zelta jūrā iebrist viegli” grupai Altera Veritas, atskaņots Dundagas meistarklasēs 2006.gada 18.augustā un festivālā Arēna (arī 2006.g.).
  • cikls "projekcijas" dažādiem solo instrumentiem, kameransambļu sastāviem, korim, orķestrim (sākts 2007) –
    Gaisma korim
    Teātris kameransamblim
    Romāns sešiem
    Runa ērģelēm
    Kavatīne metālam
  • viencēliena kameropera"Sarkans" (RØD), pirmās ainas pirmatskaņojums 2006. gada 16. oktobrī Jaunajā Rīgas teātrī, dir. Ainārs Rubiķis. Libreta autori: Anitra Tumševica, Jānis Dumbris, Elizabet Ljungar, izmantoti fragments no Jāzepa Osmaņa dzejas un fragments no Rabindranata Tagores "Dārznieka". Teksta autore latviešu versijai: Anitra Tumševica. Libreta un teksta rediģētāji: Sissel Aarhaug, Elisabeth Ljungar. Tulkojums norvēģu valodā: Ieva Bērziņa.
    Pirmizrādes norvēģu valodā 2009. g. 1.-4.nov. Bødo, dir. Peter Szilvay; koncertuzvedums latviešu valodā 2009.g. 3. dec. Rīgā, dir. Ainārs Rubiķis
  • Parabolas klarnetei, kontrabasam un elektronikai (2007. g. maijs). Pirmatskaņojums 2007.g.13.jūnijā - Jēkabs Nīmanis (klarnete), Jurģis Klotiņš (kontrabass) un Anitra Tumševica (elektronika).
    Parabolas - koncertieraksts
  • Vizlas akmenī flautai, akordeonam un divām arfām (2007. g. maijs) 2007.g. jūnijā atskaņots JVLMA (Zīle Ūdre, Liene Dravniece, Ieva Aukšmuksta un Jekaterina Suvorova).
  • Augstāk par zemi, vijolei un klavierēm, 2007, pirmatskaņots 2008. g.nov. Augusta Dombrovska
    6. Starptautiskā konkursa ietvaros ( http://www.music.lv/dombrovski/en.htm )
  • Lux perpetua (2007) 12 balsīm, pirmatskaņots 22.11.2007, Latvijas Radio kora rīkotā Jauno komponistu konkursa fināla koncertā, dir. K.Putniņš.
  • Kvartets Maskas (2007), pirmatskaņots 2007.g.decembrī Rīgas kuģniecības un vēstures muzejā, veltīts ansamblim Breakfest 4 4
    1. daļa -flegmatiķis
    2. daļa - sangvīniķis
    3. daļa - melanholiķis
    4. daļa - holēriķis
  • Pāri Vecrīgas jumtiem, pūtēju kvintetam, balsij un sitaminstrumentiem, 2007, pirmatskaņots izrādes – koncerta Rīgas stāsti ietvaros: 2007.g.3.decembrī Jaunā Rīgas teātra kamerzālē.
    Pāri Vecrīgas jumtiem
    Aktrise Baiba Broka, orķestra Sinfonietta Rīga mūziķi; režisore Māra Ķimele.
  • Romāns sešiem 5. daļīgs vokāls cikls ar Rabindranata Tagores vārdiem; balsij, flautai, fagotam, sitaminstrumentiem un klavierēm, 2008. Rīgā pirmatskaņots – 2008.g.28.aprīlī Jaunajā Rīgas Teātrī.
    Romāns sešiem, 3. un 4. daļa. Atskaņo: Laura Grecka, Guna Užāne, Aleksandrs Žiguļičs, Jānis Miltiņš un Ernests Mediņš, 2009.g.24.febr. Latvijas Jaunās mūzikas dienas
  • Peloponnese skaņdarbs flautai un elektronikai, 2008.g.maijs, veltīts John Milton Cage Jr., pirmatskaņots Elektroakustiskās mūzikas koncertā 12.06.08., Demetriuss Spaneass /flauta, ASV/, Anitra Tumševica /elektronika/
  • 4 Rings (4 gredzeni) rondo četrām flautām, 2008.g.augusts, veltīts flautu kvartetam 4tune. Pirmatskaņots tiks 2009.g. februārī – Latvijas Jaunās mūzikas dienās.
  • Jūra krāca, jūra šņāca, latv. t. dz. apdare pūtēju orķestrim, 2008, pirmastkaņots 2008. gada 1. martā koncertzālē Lielā Ģilde XIII Latvijas mūzikas skolu Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursa Galā koncertā, diriģents Jānis Puriņš
  • Senatnes balss, kantāte mecosoprānam, baritonam, korim un pūtēju orķestrim, pirmatskaņots 2008.g.2.nov. koncertā Deviņdesmit, kas veltīts LR proklamēšanas 90.gadadienai, dir. Jānis Puriņš.
  • la corde otrā redakcija (2008), atskaņots 2009.g.12.janv., dir. A.Rubiķis.
    la corde - koncertieraksts
  • Runa ērģelēm pasaules pirmatskaņojums - Latviešu Jauno mūzikas dienu ietvarā, Rīgas Domā, atskaņos Tālivaldis Deksnis, 2009.g.27.febr.
  • Precību dziesmas soprānam un klavierēm, latv. t. dz. apdare, 2009, pirmatskaņoja Diāna Kregere, pie klavierēm Veronika Rinkule
  • Skaņas kristāli klavierēm, pirmatskaņots 2009. gada 3. febr., Mārtiņš Zilberts
  • Lībiešu dziesmas pūtēju orķestrim, latv.t.dz.apdare pūtēju orķestrim, 2009, pirmatskaņots 2009.g. sept., dir. Jānis Puriņš
    Lībiešu dziesmas pūtēju orķestrim
  • Tautiešami roku devu soprānam, klarnetei un klavierēm, latv. t. dz. apdare, 2009, pirmatskaņoja Gunta Cēse, Ingus Vanags, Raivo Lallo un Aleksandra Boroduļina
  • Sentences I, Dubultkoncerts flautai, klarnetei un kamerorķestrim, 2009, Dita Kremberga (flauta), Ints Dālderis (klarnete), dir. A.Veismanis, 2010, Latviešu Jaunās mūzikas dienas 2010
  • REDO intense, pirmais stīgu kvartets, 2009, veltīts Uldim Viesturam Sprūdžam, Agnei Sprūdžai un stīgu kvartetam REDO, pasaules pirmatskaņojums 2009. gada 6. novembrī JVLMA 90 gadu Jubilejas koncertā "Mēs šodien-I"
  • Zvaigzne (The Star) pūtēju orķestrim, 2009, pirmatskaņots 2009. g. 18. dec., diriģents Guntis Kumačevs
    Zvaigzne (The Star)
  • Missa Brevis korim un pūtēju orķestrim, 2010. LU pūtēju orķestris, jaukatie kori “DeCoro” un “Austrums” , dir.J.Puriņš
  • Gaiss un Gaisma (L'air et la lumière pour accordéon et piano) akordeonam un klavierēm, 2010. Timo Kinnunen (ak.), Anna Veismane (klavieres); Autores pārlikums skaņdarbam Gaiss un Gaisma alta flautai un klavierēm, 2010. Ilona Meija (alta flauta), Dzintra Ērliha (klavieres)
  • Māja pie jūras eifonijam un pūtēju orķestrim, 2010. Andis Karelis (eif.), NBS pūtēju orķestris, dir. G.Kumačevs, 2010
  • Spanish Lace (Cancion de Diana. Encaje Español), (Diānas dziesma. Spāņu mežģīnes. ) klavierēm solo, 2010. Diāna Zandberga, 2011
  • Saules mūzika (Sun Music) koncerts čellam un pūtēju orķestrim, 2010
  • Sentences II , Dubultkoncerts obojai, kontrabasam, elektronikai un kamerorķestrim, 2011, (pārlikums obojai, kontrabasam, ērģelēm un kamerorķestrim, 2011), Mārtiņš Zālīte (oboja), Kristaps Pētersons (kontrabass), Tālivaldis Deksnis (ērģeles), Vidzemes kamerorķestris, dir. A.Veismanis, Cēsu Mākslas festivālā 2011, Latviešu komponistu vasaras mūzikas koncertā, 29. jūl.
  • Mēnesnīcas sonāte birbīnei (vai obojai) un apskaņotam stīgu orķestrim, 2011, Egidijus Ališauskas (birbine), Sinfonia Concertante, dir. A.Vecumnieks, 2011. apr.
  • Opera diviem (Opera for Two) vijolei un klavierēm, 2011, Jana Ozoliņa (vijole) un Agnese Egliņa (klavieres), 2011. sept.
 
Kontaktiem: AnitraTumsevica@gmail.com