Latviešu diriģents Teodors KalniņšLatviešu diriģents Teodors Kalniņš
 

Teodors Kalniņš - Dziesmu svētku virsdiriģents.

Teodors Kalniņš - 1955. gada dziesmu svētku diriģents

T. Kalniņš ir biežs novadu Dziesmu svētku un dziesmu dienu diriģents, sākot ar 1926. gadu līdz pat 1939. gadam, viņš ir dziesmu dienu virsvadītājs gandrīz visos tā laika Latvijas apriņķos. Ir virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Rīgā un sākot ar septītajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem ir arī to virsdiriģents.

1928. gadā, kad T. Kalniņš pirmo reizi diriģēja apvienotos korus Rīgas Jaunatnes dziesmu svētkos, Jēkabs Graubiņš viņa dotības raksturo šādi:

“T. Kalniņš izaudzis zem mūsu vecākā un labākā kordziedāšanas meistara Paula Jozuus spārna. Dabas apbalvotais mūziķis tādēļ piesavinājies arī pirmklasīgu korvadības tehniku. Kalniņš, tāpat kā Jozuus, prasa un prot arī no koriem izdabūt gandrīz absolūti tīru intonāciju. Teodors Kalniņš un Kārlis Ulmanis 1939. gada Dikļu dziesmu svētkosŠī Kalniņa īpašība jo sevišķi uzsverama, jo tā ir viņa tehnikas izcilākais sasniegums un pie mūsu kordiriģentiem vispār stāv novārtā. Skolnieks dažā ziņā savu skolotāju pārspēj – T. Kalniņš nenododas tādā mērā dziesmu tekstu deklamācijas izstrādājumiem, kā P. Jozuus, kas teksta izrunas skaidrībai nereti upurē melodisko sakarību un plūdumu. Kalniņa koris plūst slaidāk, saistošāk, neko nepazaudējot, tomēr teksta saprotamībā un muzikālo frāžu noapaļošanā. Jaunais diriģents arī labi pārredz visu diriģējamo dziesmu un nekad neziedo vispārīgā rakstura viengabalainību efektīgu sīkumu labā. Vispār T. Kalniņa personā esam ieguvuši ļoti vērtīgu vadoni mūsu koriem. (“Ilustrēts Žurnāls” 1928.N:8 ).

1931. gadā VII Dziesmu svētkos T. Kalniņš pirmo reizi veic lielo Vispārējo dziesmu svētku diriģenta pienākumus, līdzās Toedoram Reiteram, Paulam Jozuus un Emīlim Melngailim, kļūstot par izcilu turpmāko dziesmu svētku virsvadītāju. Recenzenti jau toreiz norāda uz T. Kalniņa izstrādāto nianšu lokanību, ritma elastīgumu, skaidri veidoto dziesmu dramaturģiju un labo kontaktu ar kora masām.

Par VIII Dziesmu svētkiem Jēkabs Vītoliņš atzīmē : “Jaunais diriģents nebija baidījies uzņemties vadīt svētku visgrūtāko dziesmu – Jāņa Zālīša “Birztaliņu”, kuru meistarīgi izveidoja kā ritmikas tā niansējumu ziņā, panākot tajā visu vajadzīgo skaidrību harmonijās.”

Dziesmu svētkos T. Kalniņa vadībā dziedātas šādas dziesmas:

Septītajos Dziesmu svētkos (1931):

  • Leonīds Vīgners un Teodors Kalninš 1960. gada dziesmu svētkosJēkaba Graubiņa “Trīcēj’ kalni”;
  • Paulas Līcītes “Ganiņu”;
  • Emīļa Melngaiļa “Kungi brauca Vāczemē”.

Astotajos Dziesmu svētkos (1933) klāt nāk arī :

  • Jāņa Zālīša “Birztaliņa”;
  • Pētera Barisona “Dziesmas lielas lidotājas”;
  • Jāņa Kalniņa “Kurš putniņis”;
  • Volfganga Dārziņa “Švāģera meitiņa ”;
  • Jāzepa Vītola “Gaismas pils”;
  • Alfrēda Kalniņa “Imanta”;
  • Jurjānu Andreja “Lūk, roze zied”;
  • Kārļa Kažociņa “Kā gulbji”.

Teodors Kalniņš  (Koknesē, 1924)Interesanti ir Vispārējo Dziesmu svētku laikā presē iespiestie V. Zosta un J. Dreslera zīmētie virsdiriģentu šarži
Privātajā dzīvē Teodors Kalniņš bija vienkāršs, sirsnīgs, draudzīgs un atklāts. Retajās brīvajās nedēļas nogalēs labprāt nodevās savam iemīļotajam makšķerēšanas priekam.