Latviešu diriģents Teodors KalniņšLatviešu diriģents Teodors Kalniņš
 

Iestudējumi.

Divdesmito gadu otrajā pusē, kad P. Jozuus kļuva par Operas direktoru, T. Kalniņš jo plaši izvērsa darbu ar Operas kori. Šajā laikposmā radās viņa patstāvīgie operu koru iestudējumi – J. Mediņa operā “Vaidelote” (1927) un citur. Spilgtu mākslinieka radošajā biogrāfijā kļuva 1928. gads, kad Operas koris ar labiem panākumiem pēc F. Šaļapina vēlēšanās piedalījās viņa viesizrādēs Berlīnes operteātrī M. Musorgska operā “Boriss Godunovs”, Š. Guno “Faustā” un Ž. Masnē “Donā Kihotā” - diriģents E. Kupers.

Trīsdesmitajos gados T. Kalniņa vadībā tika iestudēti kori V. A. Mocarta operā “Cosi fan tutte”, R. Vāgnera “Parsifālā”, Alfr. Kalniņa “Baņutā”, B. Smetanas “Pārdotajā līgavā”. Kad P. Jozuus 1935. gadā kļuva par Latvijas konservatorijas rektoru, T. Kalniņš pilnībā pārņēma kora vadību.

Eduards Kažociņš, tā laika kora dalībnieks, atceras: “Toreiz vēl bijām jauni, darba degsmes pilni, kas sevišķi izpaudās Teodora centienos. Nenotika neviens kora mēģinajums, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar klavierizvilkumu rokās, atzīmējot kormeistara Jozuusa aizrādījumus. Koris kļuva par viņa dzīves neatņemamu daļu un operas skatuve par skolu un arī prakses arēnu.”

“……Nevienā izrādē, kurā viņš vadīja aizkulišu korus , nekādi pārpratumi negadījās. Un, ja arī kas nebūt sagrīļojās , tad ne viņa vainas, bet gan citu apstākļu dēļ. Pie mazākām intonācijas svārstībām arvien pacēlās Teodora kreisās rokas pirksts, un tūliņ arī tīrskaņa bija izlīdzināta……Ja tika pielaistas kādas kļūdas, tad reti kad izdevās izbēgt no lieka mēģinājuma.