Iestudējumi.
Divdesmito
gadu otrajā pusē, kad P. Jozuus kļuva par Operas
direktoru, T. Kalniņš jo plaši izvērsa darbu ar
Operas kori. Šajā laikposmā radās viņa patstāvīgie
operu koru iestudējumi J. Mediņa operā
Vaidelote (1927) un citur. Spilgtu mākslinieka
radošajā biogrāfijā kļuva 1928. gads, kad Operas
koris ar labiem panākumiem pēc F. Šaļapina
vēlēšanās piedalījās viņa viesizrādēs Berlīnes
operteātrī M. Musorgska operā Boriss Godunovs,
Š. Guno Faustā un Ž. Masnē Donā Kihotā
- diriģents E. Kupers.
Trīsdesmitajos
gados T. Kalniņa vadībā tika iestudēti kori V. A.
Mocarta operā Cosi fan tutte, R. Vāgnera
Parsifālā, Alfr. Kalniņa Baņutā, B.
Smetanas Pārdotajā līgavā. Kad P. Jozuus
1935. gadā kļuva par Latvijas konservatorijas rektoru,
T. Kalniņš pilnībā pārņēma kora vadību.
Eduards
Kažociņš, tā laika kora dalībnieks, atceras:
Toreiz vēl bijām jauni, darba degsmes pilni, kas
sevišķi izpaudās Teodora centienos. Nenotika neviens
kora mēģinajums, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar
klavierizvilkumu rokās, atzīmējot kormeistara Jozuusa
aizrādījumus. Koris kļuva par viņa dzīves
neatņemamu daļu un operas skatuve par skolu un arī
prakses arēnu.
Nevienā
izrādē, kurā viņš vadīja aizkulišu korus , nekādi
pārpratumi negadījās. Un, ja arī kas nebūt
sagrīļojās , tad ne viņa vainas, bet gan citu
apstākļu dēļ. Pie mazākām intonācijas
svārstībām arvien pacēlās Teodora kreisās rokas
pirksts, un tūliņ arī tīrskaņa bija
izlīdzināta
Ja tika pielaistas kādas kļūdas,
tad reti kad izdevās izbēgt no lieka mēģinājuma.
|