Darbība “mazajos” koros.

Pirmās dziļākās atmiņas un vienlaikus arī iemaņas kordziedāšanā un koru vadīšanā T. Kalniņš gūst dziedot J. Vītola korī (1911.–1914.).

Jau 1908. gadā sākas T. Kalniņa kordiriģenta gaitas makaronu fabrikas “Amplus” strādnieku korī. Vasarās no 1909. – 1913. gadam viņš vada Bebru brīvbibliotekas jaukto kori, 1913. gada vasarā diriģē Daugavgrīvas palīdzības biedrības jaukto kori un Rīgas Latviešu palīdzības biedrības jaukto kori, no 1916. gada vada latviešu strēlnieku pulka vīru kori, no 1918. gada – strādnieku jaukto kori Valmierā un Bebru Jaunatnes biedrības jaukto kori. Šī paša gada decembrī strādā kā diriģents Rīgas Jaunajā teātrī. Laikā no 1920. – 1921. gadam vada Raiņa kluba jaukto kori.

Svarīgākais profesionālās meistarības kaldināšanā bija kormeistara darbs Operas teātrī un T. Reitera korī, kurā kormeistara pienākumus T. Kalniņš pildīja no 1920. – 1926. gadam. Taču īstais dzīves rūdījums gūts darbā ar daudzajiem Rīgas un perifērijas koru kolektīviem. To sarakstam laika gaitā pievienojās vēl šādi kori:

• no 1932. – 1934. gadam Rīgas Tautas konservatorijas jauktais koris,
• 1934. gadā Ķuzes fabrikas jauktais koris,
• no 1937. – 1939. gadam fabrikas “Rīgas audums” jauktais koris,
• no 1938. – 1939. gadam Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris.