Latviešu diriģents Teodors KalniņšLatviešu diriģents Teodors Kalniņš
 

Darbs Operā

Teodora Kalniņa portrets (1938. gads)

1920. gadā T. Kalniņu uzaicina strādāt Rīgas operteātrī par kormeistara P. Jozuus palīgu. Šim darbam ir sevišķa nozīme topošā kordiriģenta profesionālajā izaugsmē. Kopā ar operas mākslinieku saimi laikā no 1920. – 1940. gadam iestudētas desmitiem operu, apgūtas simtiem koru partitūru. Darbs kopā ar izcilajiem mūziķiem – diriģentiem Emīlu Kuperu, Teodoru Reiteru, Paulu Jozuus, režisoru Pēteri Meļņikovu, dziedoņiem Rūdolfu Bērziņu, Eduardu Miķelsonu, Nikolaju Vasiļjevu un daudziem citiem pavēra T. Kalniņam līdz tam nezināmus un vēl neapjaustus mākslas dziļumus. Lai gan afišās T. Kalniņa vārds vēl neparādās, operas darbinieku vidū pamazām iemantota dziļa cieņa. Tā jaunā mūziķa dzīvē pamazām ienāca viņa lielā mīlestība – koris, un darbība šajā novadā viņu visai drīz pilnveidoja par profesionālu kordiriģentu.

Jauno Operas darbinieku augstu vērtēja E. Kupers, kurš uzskatīja, ka T. Kalniņam ar viņa izcili smalko dzirdi un darbaspējām ir visas dotības, lai kļūtu par simfoniskā orķestra diriģentu. Dažādu apstākļu dēļ šādas iespējas neradās, un vēlāk būdams stingri paškritisks, lielo formu atskaņojumus vadīja nelabprāt. Viņš domāja, ka jaunībā pārāk maza bijusi saskarsme ar simfonisko orķestri.