Latviešu diriģents Teodors ReitersLatviešu diriģents Teodors Reiters
 

Ārzemju koncertbraucieni

Viena no Reitera kora visspožākajām vēstures lappusēm ir tā, kura paver kora starptautiskā vēriena rosmes. Izvēršot plašas starptautisko sakaru saites, Reitera koris prasmīgi aprūpē savu ārzemju draugu kora koncertturnejas Latvijā. Ar reiteriešu mīļu atbalstu un gādību Latvijā viesojušies - čehu Kršižkovska koris, somu vīru koris Karjalan Laulu, Vīnes zēnu koris, poļu vīru koris Harfa, ungāru koris Palestrino un Berlīnes skolotāju savienības koris.

Pavisam Reitera koris koncertturnejās devies 11 reizes, saņemot patiesu atzinību un speciālistu sajūsminātas atsauksmes.

P i r m a i s koncertbrauciens notiek 1924. gada maijā. Koris dodas uz Igauniju un Somiju, sniedzot koncertus Tallinā, Helsinkos, Vīpuros un vēlreiz Helsinkos. Tiek sastādīta trīsdaļīga programma ar latviešu komponistu a cappella opusiem, pārstāvot savas valsts kora literatūras ievērojamākos sasniegumus.

  • I daļa: J. Vītols Gaismas pils, E. Melngailis Senatne, E. Dārziņš Ciānas bērni, J. Vītols Karalis un bērzlapīte, Līgai un Upe un cilvēka dzīve.
  • II daļa: J. Zālītis Dārgās ēnas, Biķeris miroņu salā, A. Jurjāns Uz augšu, Alfr. Kalniņš Ūdensrožu vainags, K. Kažociņš Kā gulbji, Alfr. Kalniņš Šūpļa dziesma, E. Dārziņš Minjona un Sapņu tālumā.
  • III daļa: latviešu tautasdziesmas - E. Vīgnera Līgotnes, Ai, kad es būtu zinājusi E. Melngaiļa apdarē, Pūt, vējiņi un Čuči, mana līgaviņa A. Jurjāna apdarē, Lokatiesi, mežu gali E. Melngaiļa apdarē, E. Melngaiļa Bārenītes slavināšana.

Maestro iestudē arī Igaunijas un Somijas himnas oriģinālvalodās, kā arī pāris somu tautasdziesmu apdares. Visi koncerti noris veiksmīgi un koris saņem pelnītu atzinību, laba vēlējumus un cildinājumus. T. Reiters tiek svinīgi iecelts par Helsinku un Vīpuru koru goda biedru.

O t r a i s koncertbrauciens realizējas 1924. gada decembrī. Koris dodas tepat uz mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, lai koncertētu Kauņas pilsētā.

Latvju dziesmas daile sajūsmina klausītāju pārpilno zāli. E. Brusubārda raksta: Uz publikas vēlēšanos vairākas dziesmas jāatkārto. Dažas saceļ vai veselu aplausu vētru. Ar lielu interesi visi klausās mūsu komplicētās oriģinālkompozīcijas, bet visvairāk sajūsminās par latvju tautas dziesmu apstrādājumiem - īpaši liriskā satura dziesmām. “Pūt, vējiņi”, kurai zināma radniecība ar kādu lietuvju tautas dziesmu, palikusi daudziem atmiņā, un to mēģina pakaļ dziedāt.

Reitera kora spožo ārzemju panākumu nemitīgie liecinājumi Latvijas presē gadu ritumā rada nedaudz maldīgu priekšstatu. Daudziem šķita, ka šie braucieni un koncerti tik tāda izprieca un izrādīšanās vien ir. Tikai paši reiterieši zina, kas slēpjas zem šīs it kā šķietami ārējās spozmes - tā ir dzelžaina disciplīna, liela koncertprogrammu sagatavošanas un atskaņošanas slodze. T. Reitera uztverē visas kora starptautiskā vēriena rosmes ir kalpošana Latvijas jaunās brīvvalsts godam un tās mūzikas kultūras attīstībai un slavai.

T r e š a i s koncertbrauciens - 1925. gada maijs/jūnijs. Koris dodas uz Stokholmu, Kopenhāgenu, Londonu un Parīzi.

Sākot ar šo braucienu, reiterieši vienmēr rūpējās par skaisti noformētām programmiņu brošūrām vācu, angļu, franču valodās ar visu izvēlēto dziesmu tekstu tulkojumiem, ar kora un diriģenta fotogrāfijām un īsām biogrāfiskām izziņām. T. Reiters sastāda divas variētas programmas, kopskaitā no 26 skaņdarbiem - latviešu kora mūzikas meistaropusiem. Lielāko daļu no skaņdarbiem sastāda jau iepriekšējās koncertturnejās aprobētie opusi. Mēģinājumu disciplīna pirms brauciena ir dzelžaina. Diriģents nemitīgi pārbauda sava kora gatavību, liekot atskaņot repertuāru četratā - pa vienam dalībniekam no katras balsu grupas. Un diriģenta pūles vainagojas ar izciliem panākumiem.

Pēc koncerta Stokholmā J. Akuraters raksta: Zviedri iesila un vairākkārtīgās ovācijās pieprasīja atkārtot “Bārenītes slavināšanu” un Dārziņa “Minjonu”. Ārlietu ministrijas preses nodaļas šefs Hendriksons man teica, ka Stokholma nekad neesot dzirdējusi tik labu kori. Visi apbrīno kora disciplīnu un viengabalainību. Par koncertu lielākā Zviedrijas avīze “Svenska Dagbladet” ievietojusi labu atsauksmi. “Dagens Nyheter” lieliska atsauksme. Izceļ Dārziņa mūziku. “Stockholms Tidningen” par kora balsīm saka, ka soprāni sevišķi augsti un svaigi, bet visskaistākās balsis tenoriem. Avīze nožēlo, ka nebijis vairāk mūzikas entuziastu, kuri būtu gribējuši klausīties šo skaisto kori.

Arī Kopenhāgenā nepalika nepamanīta kora augstā profesionalitāte un mākslinieciskā kvalitāte. Vietējo laikrakstu atsauksmēs lasāms: Ārkārtīga kora kvalitāte, tehnika, disciplīna. Temperamenta bagāts, enerģijas pilns, intonāciju un ritmu ziņā pregnants priekšnesums, kas paceļas mākslinieciskos augstumos. Kora vadītājam T. Reiteram muzikāls skats un izkoptas spējas. Tautas dziesmās skan svaiga muzikālā valoda, tās ir briljanti spodras...

Un tomēr šis koncertceļojums korim izvēršas finansiāli grūts un neveiksmīgs. Pirms brauciena T. Reiters noslēdz līgumu ar nevienam nepazīstamu “Lidvala firmu”, kura apņemas segt visus organizatoriskos izdevumus, pretendējot uz 25% no koncertturnejas peļņas. Diriģents nepamana kādu kontraktā viltīgi definētu punktu: Ja Lidvala ienākums (25%) nesegs visus viņa izdevumus, Reitera koris iztrūkumu apņemas samaksāt. Diemžēl ienākums nespēja segt visus izdevumus... Neviens koncerts šajā turnejā nedeva cerētos ienākumus... Un tā koris vairākus gadus turpināja maksāt parādus.

C e t u r t a i s koncertbrauciens - 1927. gada oktobris. Reiterieši dodas uz Čehoslovakiju, Poliju un Lietuvu, koncertējot Prāgā, Pilzenē, Varšavā un Viļņā.

Čehoslovakijas - Polijas viesturnejai Maestro iestudējis apmēram 20 latviešu komponistu sacerējumus un, turpinot jau iesākto tradīciju, himnas oriģinālvalodās. Programmā iekļauta jau korim labi pazīstamā un iepreikšējos ceļojumos pārbaudītā E. Dārziņa, A. Jurjāna, Alfr. Kalniņa, E. Melngaiļa, J. Vītola un J. Zālīša kormūzika. P. Gruzna liecina: Kora tehniskā gatavība, līdz pilnībai novestā dziesmu interpretācja ar filigrānām niansēm, skaidru tekstu, tīrām intonācijām, nepārspējamu piano visur ļoti imponēja.[..] Pamazām šīs bālās, vēsās sejas kļuva dzīvas, plauka samidā, ziedēja sajūsmā. Un rezultātā - ovācijas, dziesmu atkārtojumi, nebeidzamas piedevas. Koncerta telpas arvienu apmeklētāju pilnas.

Pēc koncerta Varšavā, pasniedzot lauru vainagu, Polijas koru apvienības prezidents profesors Z. Kačinskis saka: Mēs domājām jūs apsveikt tikai pienākuma dēļ. Tagad klaji atzīstamies, ka jūs esat mūs pārliecinājuši. Mēs rotājam jūs lauriem kā augstas kultūras patiesu un izcilu mākslas parādību.

P i e k t a i s koncertbrauciens - 1930. gada maijs. Reitera koris koncertē Varšavā, Poznaņā, Katovicē, Krakovā, vēlreiz Varšavā un Viļņā.

Polijā centrālo un provinces laikrakstu kritiķi neskopojas ar atzinīgām atsauksmēm, cildinājumiem un uzslavām. Pēc koncerta Varšavas konservatorijā Kurjer Warszawski raksta: Visi elementi, kas raksturo ideālu vokālo vienību, piemīt Reitera korim. Vispusīga dziedāšanas kultūra, koristu mākslinieciskā izjūta, balsu saskaņotība atstāj harmoniska instrumenta iespaidu. Šo instrumentu T. Reiters pārvalda ar izveicību un izpratni. Pārliecināts par savu dziedoņu ritma un intonācijas nemaldību, viņš no katra priekšnesuma uzbur mūzikas plastikas vienību, izdaiļotu ar izsmalcinātām dinamiskām niansēm. [..] Par latvju dziedoņu lielisko skolu liecināja J. Vītola dziesmas “Gaismas pils” apbrīnojamais izpildījums bez diriģenta.

S e s t a i s koncertbrauciens - 1930. gada jūlijs. Reitera koris dodas otrreizējā ceļojumā uz Zviedriju, koncertējot Stokholmā. Koris divreiz uzstājas Starptautiskajā izstādē zviedru brīvdabas muzejā Skansenā. Te skan plašs Latvijas dienu simfoniskās mūzikas koncerts, kurā T. Reiters vada Stokholmas mūziķus, atskaņojot gandrīz divu stundu garu reprezentācijas programmu: Ā. Ābeles, E. Dārziņa, A. Jurjāna un J. Mediņa opusus. Kora sniegumam diriģents izvēlējies vislielākos panākumus guvušo vokālo miniatūru daļu.

Avīzes Jaunākās ziņas speciālkorespondents, rakstnieks K. Ieviņš par īsās viesošanās lielajiem paākumiem raksta: Kā pagāja Latvijas dienas Stokholmā? Kā veicās Reitera korim? Triumfs! Triumfs! Šīm divām latvju dienām Stokholmā ir milzīga nozīme: tūkstošiem liela ļaužu bara priekšā mēs uzstājāmies ar savām garamantām. Un Stokholmā tagad ir saplūduši ļaudis no visām pasaules malām. Ja Latviju gribēja darīt pasaulē drusku vairāk pazīstamu, tad īstā vieta bija te. Un šo uzdevumu Reiters ar savu kori godam veica.

S e p t ī t a i s koncertbrauciens - 1934. gada maijs/jūnijs. Reiterieši koncertē Varšavā, Brno, Vīnē, vēlreiz Varšavā un Viļņā. Koris 70 dalībnieku sastāvā ceļojumu uzsāk 24. maijā. Jau 25. maijā notiek koncertpārraide Varšavas radiofonā, pēc kuras Reiters saņem uzaicinājumu piedalīties vēl vienā raidījumā, korim ceļojot mājup. Nākamā koncertā - 26. maijā - kora sniegumu pavada vētrainas ovācijas, publikas neviltota sajūsma un nemitīgi atkārtojumu pieprasījumi. Rezultātā paredzēto 16 dziesmu vietā atskaņotas 25 kompozīcijas.

Arī Vīne Reitera kori sagaidīja un uzņēma ar tādu pašu atsaucību un sajūsmu. Netika taupīti aplausi, bravo un bis saucieni. Kopā ar piedevām un atkārtojumiem programmā paredzēto 15 kompozīciju vietā publika izlūdzas 34 dziedājumus. Vīnes laikraksts Reichspost raksta, ka vecā mūzikas pilsēta Vīne 29. datumā piedzīvoja muzikālu sensāciju.

T. Reiters par ceļojumu izsakās: Koncertceļojums šoreiz izdevās teicami. Visur lieliska uzņemšana, vislielākā pretimnākšana... Vīnes koncertā bija tik ārkārtīgi muzikāla publika, kādu grūti nāksies atrast citā pilsētā. [..] Pavisam uzstājāmies 5 atklātos koncertos un 3 radio koncertos. Koncerti visur bija labi apmeklēti... Arī materiālajā ziņā ceļojums laimīgi izdevies...

A s t o t a i s koncertbrauciens - 1936. gada marts. Koris viesojas Čehoslovakijā, Austrijā, Ungārijā un Polijā. Pirmo koncertu Reitera koris sniedz Nimburkā, tad Čehoslovakijas galvaspilsētā Prāgā. Pēc tam seko neaizmirstams vakars Vīnē. Neaizmirstams ar to, ka solistei K. Bērziņai Ā. Ābeles apdarināto Es maitiņa kā rozīte nākas dziedāt trīs reizes. Pēc Vīnes koris dodas uz Budapeštu, bet atpakaļceļā vēl iegriežas Varšavā, kur norisinās viens no svarīgākajiem notikumiem - piedalīšanās latviešu mākslas izstādes atklāšanā.

D e v ī t a i s koncertbrauciens - 1937. gada oktobris/novembris. Koris dodas uz Vāciju, sniedzot sešus atbildīgus koncertus: Berlīnē - Dziedāšanas akadēmijas Bēthovena zālē, Leipcigā - konservatorijā, Hamburgas Musikhalle un Kēnigsbergas Stadthalle. Berlīnes radio studijā korim ir īpaša uzstāšanās. Neliels koncerts izskan arī Berlīnes preikšpilsētas rūpnīcā.

Koncertturnejai pat ir īpaša nozīme abu valstu attiecību veidošanā. Laikrakstā Jaunākās ziņas lasām: Taisni tie laikraksti, kas agrākos mēnešos dažu labu reizi par Latviju un latviešiem rakstīja ne gluži tā, kā mēs to varētu vēlēties, latviešu mākslai veltī visskaistākos vārdus. No tā secinājums, ka šis latviešu dziedātāju koncertceļojums lielā mērā ir palīdzējis novērtēt tās domstarpības, kas bija iezagušās abu tautu savstarpējās attiecībās. Jūsu līdzstrādniekam no vairākām pusēm nācās dzirdēt, ka vācieši priecātos, ja tie šo kori nākošā gadā dzirdētu atkal, lai ne vien baudītu latviešu mākslu, bet arī tālāk izveidotu abu tautu draudzīgās attiecības.

Vācu mūzikas speciālisti dod necerēti augstu novērtējumu T. Reitera un viņa kora meistarībai. Jauns atklājums ir līdz šim tikpat kā nepazīstamā latviešu kora kultūra. Īpaši vācu kritiķi izceļ Maestro talantu: T. Reiters zīmīgi raksturojošiem žestiem vada kori kā instrumentu, no kura viņš prot izvilināt drīz mīkstus, sirsnīgi maigus, drīz kaislīgi spēcīgus toņus. Brīžam tās ir svētsvinīgas ērģeļu skaņas, brīžam tās šķiet kā maigi stīgota arfa un tālu zvanu atbalsis, uzsver Leipcigas koncerta apjūsmotājs Kurts Šverts.

Kēnigsbergas atvadu koncerta vērtētājs Valters Grigats rezumē: Reitera kora tehnika, disciplīna un kultūra stāv pāri katrai uzslavai. Šo balsu skaņas raksturs skaidrs, gaišs un metālisks. Tam piemīt milzu izteiksmes bagātība, kas brīžiem atgādina Donas kazaku virtuozitāti, bet kas tomēr neapmierinās ar to vien. Skaņu atēnojumu pakāpes no dvesta pianissimo līdz mirdzošam forte ir bezgala

smalkas, drīz mīkstas un maigas, drīz spēkpilnas un svinīgas, tad tumši noslēpumainas un gaišu gaviļu pilnas.

D e s m i t a i s koncertbrauciens - 1938. gada jūnijs. T. Reiters ar savu kori dodas uz Igauniju, lai piedalītos Vienpadsmitajos igauņu Dziesmu svētkos Tallinā. Salīdzinot ar iepriekšējiem ārzemju apmeklējumiem, šis ceļojums ir pats mazākais. Dziesmu svētkos notiek līdzīga koru sacensība mūsu dziesmu karam. Reiterieši godam aizstāvējuši latviešu kora kultūru. E. Ramats raksta: Balss kultūras, kā arī tehniskā izstrādājuma ziņā Reitera koris pēc igauņu laikraksta novērtējuma ieņēma pirmo vietu.

V i e n p a d s m i t a i s koncertbrauciens - 1939. gada marts/aprīlis. Koris koncertē Londonā, Ņūportā, Kardifā, Svonsijā, Parīzē, Antverpenē un Briselē.

Pēc koncerta Londonā (Queen’s Hall) recenzenti sajūsmināti apbrīno latviešu dziesmu savdabību un T. Reitera muzikālā snieguma daudzkrāsainību. The Times raksta: Viņi ir lokans instruments, atsaucīgs uz katru sava meistarīgā un ierosinošā diriģenta izteiksmīgo mājienu. [..] T. Reiters neapšaubāmi ir ļoti lietpratīgs kora vadītājs - cilvēks ar plašu muzikalitāti. Triumfāli panākumi Reitera kori pavada arī koncertos Ņūportā, Kardifā un Svonsijā. Parīzes klausītāji, salīdzinoši ar iepriekšējiem, kori uzņem nedaudz atturīgāk. Bet tomēr arī šajā reizē kora sniegums kritiķu vērtējumos saņem atsaucīgus un patiesi cildinošas uzslavas. Tie pauž vislielāko cieņu reiteriešiem un latviešu dziesmai. Anrī Aimē raksta: Reti gadās sastapt tādu tembru svaigumu un tādu stila dzidrumu kā Reitera korī. Bet komponists Luijs Obērs apgalvo, ka tas nebija vienīgi brīnišķīga mākslinieciskā noskaņojuma vakars, bet svaiguma brāzma, kas pacilā un šķīsta dvēseles.

Spožu panākumu saulē aizrit arī koncerti Antverpenē un Briselē. Briseles kritiķis Ernests Klosons atzīstas: Teiksim atklāti - mēs vēl nekad neko tamlīdzīgu nebijām dzirdējuši. Bet Antverpenes vīru kora Lassales Kring diriģents F. C. d’Hajers (d’Haeyer) savā pateicības vēstulē Reitera korim raksta: Reitera koris ir tīrākā spožuma dārgakmens; tas simbolizē tautu, kura miermīlībā un mīlestībā dzied par savu atgūto brīvību.