Latviešu diriģents Teodors ReitersLatviešu diriģents Teodors Reiters
 

Dziesmu svētku virsdiriģents

Teodors Reiters - VII dziesmu svētku virsdiriģents

Dziesmu svētku tradīciju attīstībā T. Reitera ieguldījums izpaužas divos virzienos - kā visdiriģentam un kā vispārējo Dziesmu svētku un novadu dziesmoto sarīkojumu organizētājam.

T. Reitera virsdiriģenta spēju pašapliecinājums aizsākas 1922.gadā Pirmajos latviešu jaunatnes Dziesmu svētkos Rīgā. No šī brīža līdz pat 1943.gada vasarai nebūs neviena lielāka kopkora pasākuma Rīgā bez T. Reitera un viņa kora piedalīšanās. Virsdiriģentu pienākumus šajos svētkos organizatori uztic P. Jozuum, E. Melngailim un iesācējam T. Reiteram. Bet P. Jozuus slimības dēļ nepiedalās, un kopkoris nonāk divu jaunu diriģentu rokās. E. Melngailis vēlas diriģēt tikai savus skaņdarbus, tādējādi T. Reitera pārziņā atstājot citu komponistu dziesmas. To vidū ir E. Dārziņa Mēness starus stīgo, J. Vītola Gaismas pils, kuras ir arī Reitera kora koncertu stūrakmeņi un viņa tālākajā virsdiriģenta darbībā paši iemīļotākie opusi. Visu savu radošo mūžu diriģents ir uzticīgs J. Zālīša daiļradei.

1923.gada 16., 17.jūnijā T. Reiters tiek lūgts uzņemties virsdiriģenta pienākumus Rīgā vispārējo latviešu Dziesmu svētku 50 gadu piemiņas Dziesmu dienu koncertos Esplanādē. T. Reitera virsvadībai uzticēti grūtākie opusi - J. Zālīša Birztaliņas un Biķeris miroņu salā kopkora pirmatskaņojumi. Minētās partitūras T. Reiters iesaka iekļaut arī VI un VII Dziesmu svētku programmās, saglabājot savas tiesības tās diriģēt. Vēl Maestro virsvadībā Dziesmu dienu koncertos izskan E. Dārziņa Sapņu tālumā un Mūžam zili, kā arī J. Vītola Gaismas pils un A. Jurjāna apdarinātā Pūt, vējiņi, bez kurām T. Reitera diriģenta būtība gan Reitera korī, gan Dziesmu svētku kopkora vadībā nav iedomājama.

Toreizējais kritiķis J. Cīrulis uzsver, ka T. Reiters, tāpat kā E. Melngailis, pārstāv mūsu labākos kordiriģentus. J. Cīrulis atzīst, ka T. Reitera izpildījumi smalkāki niansēti, ritmiski skaidri un noteikti; viņa noteiktais diriģenta žests (vienmēr ieturēts parastā takts figūrā) lielai masai viegli uztverams un saprotams, ko rādīja kora un diriģenta saprašanās vienā no grūtākajām dziesmām - A. Kalniņa “Divi gāju balodīši”, kurā koris parādīja savu vieglumu un rituma elastību.

1932.gada 30.septembrī T. Reiters plašā mūzikas darbinieku kopsapulcē tiek ievēlēts VI latviešu vispārējo Dziesmu svētku pagaidu rīcības komitejas sastāvā. Visos turpmākajos gados T. Reiters īpaši interesējas par dziesmoto sarīkojumu repertuāra jautājumiem. T. Reiters kopā ar P. Jozuusu kā vienīgie Latvijas pārstāvji tiek deleģēti VI Dziesmu svētku jaundarbu konkursa žūrijā. Lielākā daļa VI Dziesmu svētku repertuārā ietverto partitūru pirmatskaņojumi uzticēti tieši T. Reiteram, tādējādi ļaujot arī praksē pamatot savu vērtējumu. Arī visu tālāko Dziesmu svētku jaundarbu konkursos Maestro labprāt uzņemas prēmēto skaņdarbu pirmatskaņojumus. T. Reiters vienmēr aizstāv sava laikmeta kompozīcijas tehnikas līmenim atbilstošāko, mākslinieciski pilnvērtīgāko partitūru uzņemšanu svētku koncertprogrammās. Diriģents visu savu māksliniecisko mūžu bijis uzticīgs jaunāko skaņražu muzikālo ideju rosinātājs, viņu jaundarbu pirmatskaņotājs gan sava kora, gan Dziesmu svētku kopkora daudzajos koncertos. T. Reiters paver debijas iespējas Ā. Ābeles, V. Dārziņa, J. Graubiņa, J. Kalniņa, J. Norviļa, H. Ores, H. Pavasara, M. Zariņa un daudzu citu autoru daiļradei.

Sākot ar 1924.gadu, T. Reiters ik vasaru saņem uzaicinājumus uzņemties novadu, apgabalu Dziesmu svētku un Dziesmu dienu muzikālo pasākumu virsvadību. Nenogurdināmais mūziķis kā virsdiriģents iepriecinājis klausītājus un dziedātājus vismaz 22 novadu svētkos. Šajos it kā maznozīmīgajos provinces svētkos T. Reiters nekad nav ieradies tikai “izrādīšanās” dēļ. Visi koncerti gatavoti ar diriģentam raksturīgo maksimālismu un nepiekāpību mākslinieciskajās prasībās. Pavirša sagatavotība nekad nav bijusi viņa dabā.

T. Reitera atskaņojumi Dziesmu svētku koncertos vienmēr ir izcili, par ko liecina arī kritiķu atsauksmes, vienmēr uzsverot diriģenta stājas un muzikālo nodomu trāpīgumu, viņa roku izteiksmību.

Kopkoru dalībnieku rindās daudzkārt skanējis teiciens: Kad Reiters paceļ zizli, mēs sevi vairs nepazīstam. Tad iet kā uz spārniem. Tik viegli ir dziedāt!...

Tāpat Reitera koris ņēma aktīvu līdzdalību Dziesmu svētku un Dziesmu dienu kustībā: skanīgajos kopkoru sarīkojumos 1922. un 1923. gada vasarā, VI - IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku grandiozajās norisēs.

Interesanti ir Vispārējo Dziesmu svētku laikā presē iespiestie V. Zosta un J. Dreslera zīmētie virsdiriģentu šarži