Maijas Einfeldes (1939) muzikālās izglītības ceļi sākās mammas -baznīcas ērģelnieces paspārnē un turpinājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie pasniedzēja un komponista Jāņa Līcīša. Latvijas Mūzikas akadēmijā, jau mazliet citās vērtību sistēmās dzīvojot, patstāvības alkām ieblakus bijis latviešu izcilais simfoniķis Jānis Ivanovs, kura kompozīcijas klasi Maija Einfelde absolvēja 1966. gadā. Savukārt slavenajā bijušās PSRS Komponistu savienības jaunrades namā Ivanovā (Krievija) ar personības brīvību neierobežojošiem, viediem un vērīgiem komentāriem palīdzēja leģendārais komponists un pedagogs Sergejs Berinskis. 

Maija Einfelde savā daiļradē ir savrupa ceļa gājēja. Mākslā tāpat kā dzīvē viņa ir patiesa, nepūloties nevēlamo padarīt par vēlamu un nemēģinot izskaistināt neglīto. Viņas mūzikas filosofija iztiek bez trim "K" - komforta, konformisma, koķetēšanas. Einfeldi vilina mūzika intīmā gaisotnē, runāšana pusbalsī, bet tā, ka sadzird. 

Komponistes darbu sarakstā ir gan kamermūzika, gan ērģeļu kompozīcijas, gan simfoniskie darbi, bet īstu renesansi viņa piedzīvoja, kad pēc Latvijas Radio kora ierosmes tapa opuss kora grupai Pie zemes tālās (1996) - prominentajā Bārlova kompozīciju konkursā (ASV) 299 skaņdarbu konkurencē 1997. gadā tas tika atzīts par labāko. Minētās renesanses augļi beidzamo septiņu gadu periodā ir izcili smalki tonēti darbi korim (Manas bērnības mājas, Jāņu dziesmas, Noktirne), kā arī simfoniskajam orķestrim (Nikte un Selēne). 
 
Nupat Maijai Einfeldei tapusi Simfonija (2002-2003) - viendaļīgs skaņdarbs jeb izvērsts Adagio ar Dies irae nozīmes iestarpinātām epizodēm. Par jauno opusu Maija Einfelde saka: Avantūra… Es nekad neesmu rakstījusi tik lielam orķestrim. Neizmantošu gan pilnībā visas Festivāla orķestra piedāvātās iespējas, jo rakstu parastajam trīskāršajam orķestra sastāvam. Mans mērķis nav pārsteigt. Sākumā mans sapnis bija izmantot 12 trompetes, bet sadūros ar problēmu, ka Latvijā nav tik daudz vienādu instrumentu. Tomēr trompetes, kas man patikušas vienmēr, būs dzirdamas visā skaņdarba gaitā.

Nekāda programmu Simfonijai netiek dota, tādējādi informācija iegūstama tikai un vienīgi no pašas mūzikas. Kā jau radusi, skopa un paskarba vārdos, Maija Einfelde ļauj tikai attāli nojaust, cik personiska un laika plūdumu skaroša ir šī mūzika. 

 

 

<< uz pamatlapu