Latvijas ērģeļu katalogs
sākumlapa apmeklēt katalogu vairāk par katalogu saites  
Vairāk par katalogu

Latvijas ērģeļu kultūra un tās attīstība nav provinciāla un garlaicīga kā mums to dažkārt labpatīk domāt. Latvijas vēsturiskās ērģeles ir Eiropas ērģeļu mantojuma likumsakarīga, savdabīga un ļoti interesanta daļa, kura, pateicoties ilgstošai piespiedu izolācijai, spējusi saglabāt daudzas autentiskas pērles. Lai pieminam šeit kaut vai Ugāles ērģeles ar tās unikālajām, oriģinālajām, vairāk kā 300 gadus vecajām stabulēm, Doma ērģeles un ērģeļu prospekta vidusdaļu no 1601. gada, Liepājas Trīsvienības baznīcas instrumentu, kurš ir vienīgais pasaulē, kas sevī vēl glabā skanošas Heinriha Andreasa Konciusa būvētas stabules etc. Un tie vēl ir tikai nedaudzi piemēri. Visai maz pētītas ir tās mijiedarbības, kas saistīja Latgales un Lietuvas ērģeļu būves tradīcijas 18. gs. Nepētītas ir dažādu laikmetu atstātās pēdas un pārvērtības atsevišķos instrumentos.

Neatņemama mūzikas dzīves sastāvdaļa vienmēr ir bijusi garīgā mūzika. Sākot jau ar 15. gs. būtiska loma tajā vienmēr bijusi tradicionālajam baznīcas instrumentam – ērģelēm. No citiem mūzikas instrumentiem ērģeles, galvenokārt, atšķir to izmērs un unikalitāte. Pēdējā tieši tādēļ, ka katrs instruments tiek būvēts konkrētai telpai, ievērojot tās akustiskās īpašības. Tādēļ nav divu vienādu ērģeļu.

Gadsimtu gaitā vēstures avotos varam sekot līdzi daudzu instrumentu liktenim un secināt, ka Latviju ar savu darbu pagodinājuši visaugstākās raudzes ērģeļu būvētāji. Doma ērģeļu prospekta substance attiecināma uz 1601. gadu, izcilu renesanses ērģeļprospekta paraugu, kas ir viens no vecākajiem saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā. Halles meistars Heinrihs Andreass Konciuss, par kuru visatzinīgākos vārdus teicis J.S.Bahs, Rīgai atstājis Jēkaba baznīcas ērģeles, no kurām līdz mūsu dienām saglabājies prospekts. 1883. gadā E.F.Valkera būvētās Rīgas Doma ērģeles ir vienreizējs, par maz novērtēts ērģeļbūves monuments, kādu Eiropā ir pavisam nedaudz. Savulaik vairāki ievērojami instrumenti skanējuši Pētera baznīcā. Šobrīd vecākās Rīgas ērģeles – Reformātu baznīcā (diemžēl pašlaik izjauktā stāvoklī) būvējis Johans Fridrihs Šulce, viens no romantiskās ērģeļbūves pamatlicējiem Eiropā. V.Zauera instrumenti Jēzus un Vecās Ģertrūdes baznīcās, E.F.Valkera ērģeles Domā, Torņakalna, Sv. Pāvila un Mārtiņa baznīcās sniedz vislabākās iespējas šobrīd ērģeļmākslas pasaulē tik iecienītās romantiskās ērģeļmūzikas atskaņošanai. Visai droši mēs Rīgu varam dēvēt ne tikai par jūgendstila, bet arī par romantisko ērģeļu metropoli.

Tomēr tikai nedaudzas ērģeles šobrīd piedāvā iespēju tās dzirdēt garīgās mūzikas koncertos. Nepareiza ir iesakņojusies asociācija, ka vienīgā ar ērģelēm saistītā koncertdzīve iespējama tikai uz Rīgas Doma ērģelēm. Te vietā būtu piezīmēt, ka Doma ērģeles ir piemērotas, lai uz tām notiktu Eiropas mēroga koncertdzīve, savukārt Rīgā ļoti interesantai koncertdarbībai būtu izmantojami Vecās Ģertrūdes, Jēzus, Sv. Pāvila, Reformātu, Sv. Jēkaba, Trīsvienības, Sv. Alberta u.c. baznīcu instrumenti. Lieki piebilst, ka diemžēl lielākā daļa no tiem patlaban nav “koncertspējīgā” stāvoklī.


Kā ikviens kultūrvēsturisks piemineklis, arī ērģeles ir pakļautas ne tikai postošai laika iedarbībai, bet jo īpaši neprofesionālai restaurācijai un neatbilstošai pārbūvei. Pieredze rāda, ka padomju laikos un diemžēl gadās, kad arī arī mūsdienās, no vienas baznīcas uz citu nepārdomāti tiek pārvietotas vēsturiskās ērģeles vai to sastāvdaļas, nerēķinoties ar instrumentu autentiskuma saglabāšanu, kā rezultātā nereti tiek izkropļots baznīcas interjers, pārvešanas laikā instruments pilnīgi vai daļēji iet bojā, tiek degradēta ērģeļbūvētāja oriģinālā iecere.

Latvijas ērģeles šādas izmaiņas, iespējams, nebūtu skārušas, ja laikus būtu veikta to dokumentēšana un novērtēšana. Vienotas datu bāzes trūkums vēl aizvien ērģeļu restauratoriem nereti liedz atjaunot instrumentus to sākotnējā stāvoklī. Vēsturisko ērģeļu kā ļoti nozīmīgu kultūrvēsturisku pieminekļu dokumentēšana Rietumeiropas valstīs uzsākta jau 20. gs. 80-tajos gados un agrāk.
Daudz informācijas par citu valstu ērģelēm varam atrast Internetā. Latvijā šajā jomā paveiktais vērtējams kā visai epizodisks un nepilnīgs. Šobrīd pasaules ērģeļbūvē valdošā tendence ir vēsturisko instrumentu restaurācija un rekonstrukcija, cenšoties maksimāli pietuvoties to oriģinālajai substancei. Tas iespējams vienīgi tad, ja kādā citā vietā ir saglabājies attiecīgs prototips. Šajā kontekstā Latvija citvalstu interesentiem var piedāvāt vairākus ļoti nozīmīgus eksponātus: Rīgas Doma, Liepājas Trīsvienības, Ugāles, Rīgas Reformātu, Valmieras u.c. baznīcu ērģeles, nemaz jau nepieminot daudzās vēl neizpētītās mijiedarbības, kas svarīgas Latvijai lokālā mērogā.

© Latvijas ērģeļu katalogs 2004, 2005, 2006 - Ikviena materiālu pārpublicēšana tikai ar atsauci uz Latvijas ērģeļu katalogu
LĒK mērķi un uzdevumi:
Apkopojot informāciju par vēsturiskajām ērģelēm Latvijā, iegūt pārskatāmu šīs nozares ainu, tālākam pētniecības procesam un instrumentu restaurācijai noderīgu informāciju.
Veicināt Latvijas vēsturisko ērģeļu kvalitatīvu restaurāciju, saskaņā ar pasaules jaunākajiem ērģeļu restaurācijas atzinumiem.
Veicināt instrumentu īpašnieku kompetences līmeņa celšanos par viņu rīcībā esošajiem vēsturiskajiem instrumentiem.
Veicināt sabiedrības interesi par vēsturiskajām ērģelēm kā būtisku kultūrvēsturiskā mantojuma daļu, - unikāliem mākslas un skaņas pieminekļiem (Klangdenkmal).
Darīt pieejamu informāciju par Latvijas ērģelēm ārpus mūsu valsts robežām, ņemot vērā, ka Latvijas ērģeļbūves vēsture nav izraujama no Eiropas, it īpaši vācu, ērģeļbūves vēstures konteksta.
Radīt kompetentu, nozares speciālistiem un ikvienam interesentam noderīgu informāciju - saistošu kultūras resursu, kas būtu brīvi pieejams jebkuram interneta lietotājam.

Pamatprincipi:
Dokumentēt ikvienas vēsturiskās ērģeles neatkarīgi no to saglabātības pakāpes, iekļaujot arī tikai atsevišķas saglabājušās sastāvdaļas.

Katra valsts vai reģions savu kultūrvēsturisko mantojumu, tā noteikšanas kritērijus un hronoloģiskās robežas definē mazliet atšķirīgi. Trūkstot vispārpieņemtai Latvijas vēsturisko ērģeļu definīcijai, uzdrošināmies piedāvāt savu definīciju:

par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm uzskatāmas ērģeles, kuras iebūvētas Latvijas teritorijā esošajās baznīcās un citās sabiedriskās ēkās laika periodā līdz 1945. gadam.

Lai arī Latvijas brīvvalsts laikā ērģeļbūve ieguva visai standartizētas aprises, pazaudējot individuālos vaibstus, šo posmu raksturo nacionālās ērģeļbūves uzplaukums. Tādēļ šā perioda instrumenti iekļauti dokumentējamo ērģeļu skaitā. Latvijā ir apmēram 300 ērģeles. Nav iespējams pateikt, cik no tām ir vēsturiskās, jo pilnīga uzskaite līdz šim nav veikta. Ceram atbildēt uz šo jautājumu, kad šis katalogs būs pabeigts.

Katalogu veido:

Mikus Dzenītis, Mag.Sci.Soc., ērģelnieks, bibliogrāfs, VKPAI Ērģeļu ekspertu padomes loceklis
Alvis Melbārdis, sertificēts ērģeļu restaurators, VKPAI Ērģeļu ekspertu padomes priekšsēdētājs
Kaspars Putriņš

uz lapas sākumu

apmeklēt katalogu
© LEK 2004-2016 mailto:webmaster
Projektu atbalsta: Kultūrkapitāla Fonds

KULTŪRKAPITĀLA FONDS Pils iela 20, Rīga LV-1050, Latvija