Blūms Jānis, Kārļa dēls, 1876. 2. febr. – 1949. 20. sept.

Dzimis Jaunrozes pagasta Cikužblūmos, kas vēlāk saucās Blūmcikuži. Viņa tēvs Kārlis bija šo māju saimnieks. Jaunībā viņš devies uz Pēterpili un tur izmācījies par klavieru un ērģeļu meistaru. Vēlāk dzīvojis un strādājis arī Odesā. 1919. kopā ar sievu Paulīnu un tikko dzimušo meitiņu Austru atbraucis no Krievijas uz tēva mājām. Paulīne bija skolotāja Auļa māsa.
Dzimtenē dzīvodams, saimniekojis savās tēva mājās, kuras tēvs viņam nodeva, pats vēl būdams diezgan stiprs. Jānis daļu zemes izrentēja, atstājot tikai tik, lai būtu iztikšana. Ziemā brauca apkārt skaņodams klavieres, taisīja cītaras, vadīja pagasta kori – kurš piedalījās arī dziesmu svētkos 1938. gadā. Uzbūvēja ērģeles jaunuzceltajai Apes vidusskolai (muzejā ir pārfotografēta fotogrāfija: ērģeles un ērģeļbūvnieks), diemžēl šīm ērģelēm nebija lemts ilgs mūžs. Kara laikā un sekojošā pēckara periodā tās tika iznīcinātas. Viņš uzbūvēja vairākus harmonijus, viņa būvētais harmonijs, nopirkts no Auļu ģimenes, atrodas Valkas muzejā. Harmonijs izgatavots 1935. g., tam ir 2 mēlīšu rindas. Pats spēlēja klavieres, ērģeles, čello – tas bija viņa mīļākais instruments un vijoli. Ziņu sniedzējam pašam vairākkārt bijusi iespēja dzirdēt brīnišķīgo Jāņa un viņa meitas Austras čello un klavieru duetu.
Apglabāts Apes pilsētas kapos.

Ziņas 2003. gadā sniedzis Jāņa Blūma krustdēls Jānis Blūms.