LATVIJĀ IZNĀKUŠĀS PUBLIKĀCIJAS PAR MŪZIKU.
1997. G. UN 1998. G. 1. CETURKSNIS
Iznākusi Latviešu kordziesmas antoloģijas II daļa, ko izdod SIA SOL


Sagatavotais pārskats sniedz informāciju par 1997. un 1998. gadā izdotajām zinātniskajām publikācijām, mācību līdzekļiem, nošu izdevumiem Latvijā, kas skar jautājumus par mūziku. Pārskata noslēgumā pievienots 1998. gadā iznākušo periodisko izdevumu saraksts, kuros skarta ar mūzikas dzīves notikumiem saistīta tematika.

Zinātniskās publikācijas

V. Lindenberga, J. Torgāns, L. Fūrmane. Gadsimtu skaņulokā. - Rīga: Zinātne, 1997. - 177 lpp.

Grāmatas autorus vieno gan viņu kopīgais darbs šīs publikācijas tapšanā, gan arī tas, ka viņi ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vēstures katedras mācībspēki. Radošā sadarbība sākusies, veidojoties radniecīgam interešu lokam, vēlmei pievērsties Rīgas mūzikas dzīves parādībām 18. un 19. gadsimtā.
Grāmata apvieno pētījumus, kas veikti, gatavojoties dažādām konferencēm. Krājuma mērķis - dot priekšstatu par Rīgas mūzikas kultūras dzīvi dotajā laikposmā. Raksti izvietoti hronoloģiskā secībā no senākajiem laikiem līdz mūsu gadsimta sākumam.
Grāmatā sniegts priekšstats par Johanu Valentīnu Mēderu, Johanu Kristofu Kafku, Heinrihu Dornu, Riharda Vāgnera Rīgas periodu, kā arī skartas daudzas citas nozīmīgas tēmas.

Breģe I. Teātris senajā Rīgā. - Rīga: Zinātne, 1997. - 225 lpp.

Grāmatā sniegta plaša kultūrvēsturiska aina Rīgas 18., 19. gadsimta dzīvē. Tajā stāstīts par Rīgas Pilsētas teātri laikposmā no 1782. - 1863. gadam; tā repertuārā ir muzikālas izrādes. Papildināts ar 18., 19. gs. dzeju, nošu pielikumiem un pārdomām par mākslu šodien. Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam.

Opera. Pasaules opermākslas šedevri. - Rīga: Preses nams, 1998. - 541 lpp.

Redaktore - L. Viduleja, grāmata tulkota no krievu valodas.
Grāmata satur bagātu faktu materiālu par pasaulslaveniem 19. - 20. gadsimta operu komponistiem un viņu darbiem, kas kļuvuši par pasaules kultūras mantojuma klasiku. Ievadā ir apcerējums par opermākslas vēsturi, kas īsumā atspoguļo nozīmīgāko operas nacionālo skolu īpatnības, to galvenos žanrus, tradīcijas un tēlus. Ap 80 operu detalizētu analīzi ievada katra komponista dzīves un daiļrades raksturojums. Operas analīze sastāv no trim daļām: rašanās vēsture, brīvs libreta izklāsts un operas muzikālais raksturojums.
Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam, opermākslas cienītājiem.

Mācību līdzekļi

L. Kārkliņš. Harmonija (pamatkurss). - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 224 lpp.

“Harmonijas pamatkurss” ir veidots kā mācību līdzeklis harmonijas priekšmeta apguvei mūzikas mācību iestādēs (mūzikas koledžās). Šis izdevums ir iezīmīgs ar lakonisku teorētisko likumsakarību izklāstu. Tekstā iekļautie mūzikas piemēri ir labs materiāls ievadam harmoniskajā analīzē. Grāmatas noslēguma daļā iekļautas tēmas, kas raksturīgas 20. gadsimta mūzikas valodai - daudztercu akordi, kompleksā melodiskā kustība, politonalitāte, netercu struktēras akordi, simetriskās skaņkārtas, hromatiskā tonalitāte un citas tēmas.
Pielikumā ietverti basi un melodijas patstāvīgai harmonizācijai.

B. Avramecs, V. Muktupāvels. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 277 lpp.

Grāmatu veido 3 daļas: “Mūzikas instrumentu mācība”, “Pasaules tautu mūzika” un “Populārā mūzika”. 20. gadsimta beigas iezīmīgas ar dažādām izmaiņām, tostarp arī mūzikas jomā. Grāmatas autori piedāvā iepazīties ar mūsdienu mūzikas dažādām izpausmēm, kā arī dod priekšstatu par visu ar populāro mūziku saistīto parādību spektru.
Grāmata paredzēta izmantošanai vidusskolas profilkursā, bet atsevišķas nodaļas - arī pamatsskolas un vidusskolas mūzikas mācības vispārējā kursā.

Māksla un mūzika. Rīga: Salbi, 1997. - 87 lpp.

Tulkota no japāņu valodas. Grāmata domāta bērniem, kas interesējas par mūziku. Kā rodas skaņas klavierēs? Kāpēc vijoli spēlē ar lociņu? Kas ir notis? Vai sintezators var skanēt kā vesels orķestris? Ar šiem un vēl citiem jautājumiem var iepazīties šajā izdevumā.

Nelsone I. Rozenberga L. Darba burtnīca mūzikas mācībā 1. klasei. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 32 lpp.

Darba burtnīca paredzēta vispārizglītojošo skolu 1. klasēm. Tā ir domāta kā pielikums to pašu autoru sastādītajai mūzikas mācību grāmatai 1. klasei.

Nelsone I. Rozenberga L. Darba burtnīca mūzikas mācībā 2. klasei. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 32 lpp.

Darba burtnīca paredzēta vispārizglītojošo skolu 2. klasēm. Tā ir domāta kā pielikums to pašu autoru sastādītajai mūzikas mācību grāmatai 2. klasei.

Nelsone I. Rozenberga L. Darba burtnīca mūzikas mācībā 3. klasei. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 24 lpp.

Darba burtnīca paredzēta vispārizglītojošo skolu 3. klasēm. Tā ir domāta kā pielikums to pašu autoru sastādītajai mūzikas mācību grāmatai 3. klasei.

Nelsone I. Rozenberga L. Darba burtnīca mūzikas mācībā 4. klasei. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 24 lpp.

Darba burtnīca paredzēta vispārizglītojošo skolu 4. klasēm. Tā ir domāta kā pielikums to pašu autoru sastādītajai mūzikas mācību grāmatai 4. klasei.

Stabulniece A. Mūzikas ābece 1. klasei. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 80 lpp.

Grāmata iecerēta kā mācību līdzeklis vispārizglītojošo skolu 1. klašu skolniekiem.

Stabulniece A. Mūzikas burtnīca 1. klasei. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 48 lpp.

Grāmata domāta kā praktisks palīglīdzeklis 1. klašu skolniekiem mūzikas mācības apguvē.
Tas domāts kā papildinājums autores sagatavotajai “Mūzikas ābecei” 1. klasei.

Nošu izdevumi

L. Rozenberga. Mūzikas diktāti 1.-2. klasei. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 34 lpp.

Mūzikas diktātu krājums mūzikas skolu 1. un 2. klases skolniekiem.

Solfedžo vingrinājumu krājums 5. - 7. klasei. - Rīga: Ulma, 1997. - 51 lpp.

Krājumu sastādījis R. Dubra. Tajā ietverta mūzikas terminu vārdnīca, kā arī vingrinājumi, kas ir noderīgs palīgmateriāls mūzikas skolu 5. - 7. klašu audzēkņiem.

Gammas un vingrinājumi klavierēm. - Rīga: Ulma, 1997. - 43 lpp.

Krājumu sastādījis M. Upmanis un U. Suneps. Tas paredzēts mūzikas skolu audzēkņiem.

Melbārde G. Sīle M. Klavieru spēles ābece. - Aizkraukle: apgāds “Krauklītis”, 1997. - 69 lpp.

Krājums ietver mūzikas mācības pamatus, kas ieteicams pašiem mazākajiem bērniem, kas sāk apgūt klavieru spēli.

Vītols J. Skaņdarbi klavierēm. 1. daļa. - Rīga: Ulma, 1997. - 84 lpp.

Krājumā ievietoti latviešu mūzikas klasiķa Jāzepa Vītola skaņdarbi klavierēm - prelūdijas, etīdes un valsis - kaprīze.

Vītols J. Skaņdarbi klavierēm. 2. daļa. - Rīga: Ulma, 1997. - 84 lpp.

Krājuma 2. daļā ievietotas komponista Jāzepa Vītola Variācijas par latviešu tautasdziesmas tēmu ( op. 6 ), 10 latviešu tautasdziesmas ( op.29 ), 8 latviešu tautasdziesmas ( op. 32 ), 3 silueti ( op. 38 ), Carmina ( op. 57 ), Šūpļa dziesma (op. 43 ), Viļņu dziesma (op. 41 ).

Latviešu komponistu skaņdarbi klavierēm. 1. daļa. - Rīga: Ulma, 1997. - 32 lpp.

Krājumā ievietoti N. Dauges, L. Garūtas, J. Graubiņa, O. Grāvīša, J. Ķepīša, Alfr. Kalniņa, T. Ķeniņa, P. Līcītes, J. Mediņa, Ā. Skultes, Jēk. Mediņa, J. Vītola skaņdarbi.

Latviešu komponistu skaņdarbi klavierēm. 2. daļa. - Rīga: Ulma, 1997. - 54 lpp.

Krājumā ievietoti P. Barisona, L. Garūtas, J. Graubiņa, O. Grāvīša, J. Ķepīša, J. Ivanova, Alfr. Kalniņa, R. Kalsona. Jēk. Mediņa, J. Karlsona, A. Žilinska, J. Porieša skaņdarbi.

Latviešu komponistu skaņdarbi klavierēm. 3. daļa. - Rīga: Ulma, 1997. - 60 lpp.

Krājumā ievietoti V. Dārziņa, R. Dubras, L. Garūtas, Alfr. Kalniņa, J. Ivanova, J. Mediņa skaņdarbi.

Arne I. Skaņdarbi klavierēm. 1. daļa. - Rīga: SIA Serviss Bastejs, 1998. - 30 lpp.

Latviešu komponiste Ilze Arne savu klavieru skaņdarbu krājumu veltījusi mūzikas skolu jaunāko klašu audzēkņiem. Tā pirmajā pusē ir iespējams iepazīties ar skaņdarbiem, kuru mūzikas materiāls balstīts uz kādu no intervāliem, tādēļ arī raksturīgi nosaukumi: Sekunda. Terca. Kvarta. Kvinta. Seksta. Septīma. Oktāva. Tas vienlīdz labi palīdz skolēniem ātrāk apgūt un spēt atšķirt dažādus mūzikas intervālus.
Krājuma otrā pusē ievietoti skaņdarbi muzicēšanai četrrocīgi, kas palīdz veidot ansambļa saspēli. Mūzikas valoda ir interesanta, tēlaina un mūsdienīga.
Krājumu ļoti atzinīgi novērtējuši gan skolēni, gan viņu pedagogi. Tas ir viens no nedaudzajiem latviešu komponistu klavieru skaņdarbu krājumiem, kas iznākuši pēdējos gados un ir vērtīgs papildinājums mūzikas skolu jaunāko klašu repertuāram.

Valters E. Dziesmas “Mana māmiņa”. - Rīga: Ulma, 1997. - 22 lpp.

Dziesmas bērniem par māmiņu.

Lūsēns J. Beļskis N. Savādā pasaule. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 39 lpp.

Dziesmas bērniem ar J. Lūsēna mūziku un N. Beļska tekstu.

Zīlīte, žubīte, kur tavi bērniņi? - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 50 lpp.

Krājums bērniem ietver latviešu tautasdziesmas par putniem - gan melodijas, gan tekstu.

Zariņa Dz. Tilts uz debesīm. - Rīga: autorizdevums, 1997. - 47 lpp.

Krājumā ietvertas kristīgas dziesmas bērniem un jauniešiem, kas dziedamas Ziemassvētkos, Lieldienās un Mātes dienā. Papildus pievienota kasete ar dziesmām.

Kalnā kāpu es dziedāt. 2. daļa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 151 lpp.

Krājumu sastādījusi A. Līduma. Tajā atrodamas latviešu tautasdziesmas, to apdares un oriģināldziesmas ar tautasdziesmu vārdiem balsij un klavierēm, kā arī rotaļas.

Grāmatas par mūziķiem

L. Pavaroti. Mana pasaule. - Rīga: Jumava, 1997. - 351 lpp. No angļu valodas tulkojusi S. Baudere.

Populārais dziedātājs L. Pavaroti stāsta par savu koncertdarbību un par tiem mūziķiem, ar kuriem viņš ticies - M. Kallasu, F. Sinatru, P. Domingo, Stingu.

Vāvere K. Neimane S. Līvi. - Rīga: Tandems, 1997. - 74 lpp.

Grāmata sniedz plašu aprakstu par latviešu grupu “Līvi” un tās darbību.

Žuravska Dz. Pusvārdā pārtrauktā dziesma. - Talsu tipogrāfija, 1997. - 132 lpp.

Grāmatā stāstīts par mūziķi, komponistu un kordiriģentu Ziedoni Lindi.

Grāvītis O. Latvju pūtējmūzikas lielais šķelmis. -Rīga: Preses nams, 1997. - 245 lpp.

Grāmatā sniegts plašs pārskats par populāro diriģentu, komponistu un profesoru Gunāru Ordelovski, atmiņas un dzīves spilgtākie notikumi, ko papildina bagātīgs fotomateriālu izmantojums. Šodien G. Ordelovska vārds visciešāk saistāms ar latviešu pūtējmūzikas attīstību, bet to, kāds šis mūziķis bijis dzīvē, var uzzināt no jauniznākušās grāmatas lappusēm.

Periodiskie izdevumi

Dziesmusvētki. - Rīga: SIA “Baltika”, 1998. - 24 lpp.

Izdevuma dibinātājs - E. Melngaiļa Tautas Mākslas Centrs un Latvijas Dziesmu svētku fonds. Galvenā redaktore - Baiba Stepīte.
Krāsainām ilustrācijām papildinātais izdevums sniedz plašu un vispusīgu informāciju par gaidāmajiem Dziesmu svētkiem, kuru sagatavošanā ielikts ne mazums pūļu. Tajā sniegtas intervijas ar svētku virsdiriģentiem, kā arī stāstīts par aktualitātēm sakarā ar gaidāmajiem svētkiem.

Māksla Plus ( M+). - Rīga: “Jāņa sēta”, 1997. -96 lpp.

Izdevējs - SIA “Izdevniecība Baltica”. Galvenā redaktore - Ilze Šarkovska-Liepiņa.
Kultūras žurnāls līdztekus citu mākslas veidu apskatam seko mūzikas svarīgākajām norisēm. Tajā sastopami dziļi un izglītojoši pētījumi, kas papildināti ar krāsainām ilustrācijām.

Opera. - Rīga: Preses nams, 1997. - 8 lpp.

Izdevējs - Latvijas Nacionālā opera. Galvenā redaktore - Gunda Vanzoviča.
Izdevums seko jaunākajām aktualitātēm, kas saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, pirmizrādēm, viesmāksliniekiem. Lasītājam ir iespēja iepazīties ar pašmāju operas solistiem un galveno lomu izpildītājiem.

LMM (Literatūra. Māksla. Mēs). Rīga: Preses nams, 1997. - 24 lpp.

Izdevējs - SIA “LMM”. Galvenais redaktors - Dainis Īvāns.
Izdevums sniedz ieskatu dažādu mākslas veidu,to skaitā arī mūzikas, svarīgākajās aktualitātēs. Lasītājam ir iespēja iepazīties ar koncertu, operas izrāžu recenzijām un kritiskiem vērtējumiem.


Anotācijas autore - Ruta Jākobsone
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
muzikoloģijas nodaļas
3. kursa studente
23 marts, 2000