Ierakstu albums "Rīga. Eglīte. Ziemassvētki"

Mūzikas Saule Nr. 5 (65) 2011, 02.01.2012

Andris Dzenītis, "Mūzikas Saule"

"Rīgas" pūtēji laicīgi gādājuši par Ziemassvētku dāvanu ar šim notikumam pienācīgu noskaņu. Tradicionālu tēmu virtenē gan talantīgi klasiskās mūzikas aranžējumi, gan laba džeza deva, caur šī žanra prizmu skatot mums ierastās melodijas. Kopumā diska noskaņa asociatīvi, vismaz mani, aizved pāri okeānam vai pretī kādai amerikāņu retrofilmai, kurā skaisti un idilliski atainota laimīgās nācijas Ziemassvētku svinēšana. Nekā slikta tajā nav - man pat ļoti patīk. Minēto atmosfēru papildina labi pieskaņotais Ingus Pētersona mūzikliskais balss tembrs, atraktīvais kora Sonore svinga talants atsevišķos skaņdarbos. Talantīgā Daumanta Kalniņa balss krāsā patīkama, tomēr nez kāpēc šo dziesmu interpretācijās man tajā pietrūkst zināma azarta un klātbūtnes. Ilonai Breģei izdevusies talantīga kanoniskās "Klusa nakts" aranžija - vienīgais latviski skanošais fragments šajā diskā. Orķestris skan labi, lieliski tā mākslinieku improvizāciju soloposmi. Domāju, šis, lai arī tradicionāli veidots, varētu kļūt par muzikālu un komerciāli veiksmīgu svētkiem domātu produktu.

Ilze Medne, "Mūzikas Saule"

Pirms četriem gadiem "Rīga" ierakstīja savu pirmo Ziemassvētku albumu Andra Pogas vadībā, un nu jau klāt nākošais. Vai šie būtu mūsu pūtējmūziķiem vismīļākie svētki? Mazliet žēl, ka orķestris, kurš pēdējos gados ir demonstrējis tik pārliecinošu profesionālo izaugsmi un koncertos atskaņojis interesantu un komplicētu repertuāru, izvēlējies iemūžināšanai šādu reizi gadā un arī tad, vēlams, iespējami ierobežotā daudzumā patērējamu repertuāru. Albuma piedāvājumā starp pārpopulārām Ziemassvētku melodijām iemaldījusies arī Vladimira Vavilova (ne Kačīni!) Ave Maria, kas kopā ar Baha "Avis var droši ganīties" laupa šim ierakstam izredzes kļūt par svētku burzmas fona albumu, bet atgādina, ka šiem svētkiem ir arī sakrāla vēsts. Orķestris spēlē teicami, koris dzied centīgi, daudz skaistu instrumentālu solo epizožu, uzslavas ir pelnījuši arī dziedoņi, kas gan brīžam akadēmiskās vokālās manieres dēļ ir gluži kā "no citas operas", lielāka atraisītība un pārliecība vēl derētu Daumanta dziedājumam.